Ceļojuma laiks: 2021.gada jūlijs
Ceļojuma ilgums: 9 dienas
Maršruts: Reikjavīka, Zilā lagūna, Hjalparfoss, Gjain ieleja, Haifoss, LandmannLaugar, Torsmorkas ieleja, Seljalandsfoss un Gljufrabui, Vīka, Vestrahorns, Hofna, Glacier Lagoon, Raudafoss, Fjadragljufur, Skogafoss, Tingvedlira nacionālais parks, Laugarvatna, Reikjavīka
Nokļūšana: ar Airbaltic tiešo reisu no Rīgas uz Reikjaviku un atpakaļ.
Pārvietošanās pa Islandi: ar īrētu auto Toyota Yaris un autobusiem.
Ievads.
Islande mani vilināja jau sen, bet vienmēr tās vietā gadījās kāds cits ceļojums. Galvenais apskates objekts tur ir Islandes unikālā daba. Šoreiz atsaucos manas ceļojumu paziņas aicinājumam pievienoties pašu organizētam ceļojumam ar jau gatavu maršrutu. Šis ceļojums bijis izplānots jau 2020.gadā, bet pandēmijas dēļ tika pārcelts.
Islande ir viena no savdabīgākajām pasaules valstīm – līdzīgas tai nav nevienas. Tā valdzina ar neskartu dabu un iespēju būt klāt „pasaules rašanās procesos”. Vulkāni, zemestrīces, geizeri, ģeotermālie avoti un dažviet redzamā „mēness ainava” valdzina pat lielāko daļu pasaules valstis apceļojušos tūristus. Ģeogrāfiski tā nepieder nevienam no kontinentiem, bet politiski – Eiropai. Islande atrodas uz Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektonisko plātņu robežas Tā atrodas Atlantijas okeāna ziemeļos, gandrīz pusceļā starp Eiropu un Ziemeļamerikas kontinentu, tikai mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Netālu plūstošā siltā Golfa straume padara salas klimatu mērenu un dzīvošanai daudz piemērotāku, nekā citas teritorijas, kas atrodas tajās pašās ģeogrāfiskajās koordinātās. Salā atrodas vairāk kā 120 ledāju, daudz ezeru un upju. Vislabākais laiks iepazīt Islandi ir vasarā, jo tad ir salīdzinoši siltāks un ļoti gara diena. Vidējā temperatūra jūlijā ir +11 grādi. Laika apstākļi Islandē var krasi mainīties arī diennakts laikā Atlantijas ciklonu ietekmē.
1.diena. Lidojums, pirmie iespaidi un Zilā lagūna.
Lidojums līdz Reikjavīkai ilgst apmēram 3.5 h. Pa ceļam lidojam pāri Zviedrijai un Norvēģijai. Islande tinusies mākoņu segā, vien atsevišķi sniegoti kalni redzami virs mākoņiem. Nolaižoties, redzu ziedošas lupīnas.
Pirmie iespaidi par Islandi- pelēka, bez kokiem, ar lavas laukiem, kas apauguši ar sūnu. Nu ļoti, ļoti citāda. Brīžiem šķiet, ka esam galīgā nekurienē, tundrā. Laiks ir vējains, viss pelēks un vien +13 grādi.
Tikušas pie īrētā auto, dodamies uz jau iepriekš apmaksāto Zilo lagūnu (62 eur). Zilā lagūna ir ģeotermālais spa Islandē, kas vairākās ceļotāju aptaujās atzīts par labāko karsto avotu atpūtas vietu pasaulē. Lagūnas ūdens palīdzot atgūt veselību, jo plūst no divu kilometru dziļuma, tā temperatūra ir 37 – 39 grādi pēc Celsija. Baseins ir milzīgs – aprēķināts, ka tajā ir aptuveni seši miljoni litru ūdens. Lagūna nav dabiski veidojusies, bet radīta kā noplūdes baseins netālu esošajai elektrostacijai. Cauri lavā izcirstai takai ejam uz ieeju Zilajā lagūnā.
Vispirms duša, tad matus iesmērējam ar tur pieejamo matu balzāmu (lai tie pēc tam nepaliktu kā salmi). Visgrūtākais ir slapjai un gandrīz plikai (peldkostīmā) pa āru (+13) aiziet līdz iekāpšanai lagūnā. Man pat klab zobi, jo ārā ir tik drēgns un vēss. Lagūnā ūdens ir balti pienains, karsts un ļoti sāļš. Ir tiiiik labi!
Te gan man patīk! Lēnām pārvietojamies no vienas vietas uz citu. Vietām ūdens ir karstāks, vietām nedaudz vēsāks, Cenā iekļauta sejas maska un dzēriens. Dzērienu var izvēlēties no samērā liela saraksta, pieejams arī alkohols. Es izvēlos sidru. Lagūnā pavadām nedaudz vairāk par stundu. Kārtīgi izsildījušās, dodamies tālāk.
Šovakar gribam apskatīt vulkānu, kurš šobrīd izvirst, taču ārā ir bieza migla.
Aizbraucot līdz stāvvietai, informācijas centrā mums stāsta, ka šādā miglā nav tikpat kā nekādu cerību ko ieraudzīt. Bez tam būtu jāiet krietns gabals ar kājām. Griežamies atpakaļ un dodamies uz mūsu pirmo viesnīcu, kas atrodas netālu no lidostas (BB Hotel – Keflavik Airport). Numuriņā ir elektriskā tējkanna, krūzītes, cukurs, tēja, kafija. Cenā (214 eur uz diviem par numuriņu) iekļautas arī brokastis.
2.diena. Miglains rīts, lupīnas, zirdziņi, Hjalparfoss, Gjain ieleja, Haifoss, termālais baseins.
Viesnīcas brokastis izrādās ļoti labas un bagātīgas.
Rīts ir pelēks un lietains, braucam pa tādu miglu, kur knapi redzam ceļu. Un tad migla un lietus pazūd un sākas smukie skati. Daba apkārt kļuvusi zaļāka, redzam pat kokus! Vispār koki Islandē ir retums, tie visi esot savulaik iestādīti. Visapkārt redzam lupīnas!
Ir arī daudz Islandes zirdziņu. Islande ir slavena ar savu vienīgo zirgu šķirni. To islandieši tik ļoti sargā, ka jau gadsimtiem ilgi neļauj valstī ievest citas zirgu šķirnes. Islandes zirdziņa augums skaustā ir vien aptuveni 140 centimetru, bet svars šai šķirnei var sasniegt pat 400 kilogramus.
Pa ceļam iebraucam pārtikas veikalā Kronan Selfoss pilsētā, kur nopērkam dārzeņus, augļus, olas un vēl šo to ceļojumam nepieciešamo. Lieki teikt, ka Islandē viss ir dārgi.
Pirmais apskates objekts ir Hjalparfoss – iespaidīgs ūdenskritums. Faktiski tie ir divi vareni un ļoti gleznaini ūdenskritumi, kas krīt no lavas izveidotām klintīm, lejā satiekoties. Pie Hjalparfoss ūdenskrituma redzu pirmās bazalta klintis, kas izveidojušas interesantus rakstus.
Pa diezgan sliktu zemes ceļu braucam uz Gjain ieleju. Tad ceļu nomaina ceļš ar F burtu un trīs cipariem (F kategorijas ceļš).
Pa tādu ar mūsu auto braukt nedrīkst, arī ceļazīme brīdina, kā tālāk braukt drīkst tikai ar 4×4 auto. Dodamies ar kājām, jo nav vairs tālu. Ejam pa nekurieni, kad pēkšņi parādās Gjain ieleja. Nokļūstam tādā kā oāzē – visapkārt ir tik sulīgi zaļš, čalo upīte, tā krīt daudzos ūdenskritumos starp bazalta klintīm.
Vieta ir neticami gleznaina un tik sulīgi zaļa.
Gjain pamatoti tiek uzskatīta par vienu no Islandes pērlēm. Te ir tik skaisti!!!
Ieleja ir skatāma gan no augšas, gan arī, nokāpjot lejā.
Kā beidzamo šodien apskatām vienu no augstākajiem Islandes ūdenskritumiem – Haifoss (128 m). Izrādās, ka te ir arī otrs ūdenskritums – Granni. Abi ūdenskritumi krīt no augstām klintīm, katrs no savas puses, satekot kanjonā vienā upē.
Mūsu nākamās naktsmājas: Rjupnavellir Camping & Cottages (120 eur) atrodas jaukā vietā pie upes. Mums ir pašām sava atsevišķa mājiņa ar visu nepieciešamo: virtuvi ar traukiem, ledusskapi, plīti, dušu un WC.
Vakarā aizbraucam uz tuvējo peldbaseinu Sundlaugin Laugalandi (10 eur) paplunčāties siltajā ūdenī, izsildīties karstajos baseinos un diena ir galā.
3.diena. LandmannLaugar krāsainie kalni.
Šodien būs aktīvās atpūtas diena. Jau iepriekš bija nopirktas autobusu biļetes uz LandmannLaugar. Autobuss brauc no Reikjavikas un pietura ir arī mūsu kempinga teritorijā.
Ar mūsu īrēto auto šis ceļš nav veicams, jo tas ved pa F kategorijas ceļu. Ceļš ir diezgan ekstrēms, nelīdzens, jāšķērso vairākas upes. Atļautais ātrums, šķērsojot upi, ir 5 km/h.
Aiz loga vērojama mēness ainava – melna lava un kalni.
Pirms galapunkta jāšķērso pavisam dziļa upe, pie kuras ir stāvvieta, jo arī ne visi 4×4 auto tiek pāri upei.
Kalni ir ļoti skaisti un krāsaini.
Izejam brīnišķīgu taku 6.40 km garumā. Taka nav grūta, bet skati ir pasakaini.
Taka ved gan nedaudz kalnā, gan lejā, gar upīti, garām termālajai zonai, kas kūp un atgādina mini Jeloustounu,
pāri lavas laukam, tad gar krāčainu upi.
Vietām redzam sniegu.
Neskatoties uz skarbajiem apstākļiem, kalnos zied dažādas košas puķītes.
Noslēgumā izsildāmies dabiskā termālajā baseinā, kurā ietek karstā upe.
Ir izlikts brīdinājums, ka ūdens kvalitāte nav pārbaudīta un ka apmeklējums ir uz katra paša atbildības. Ūdens vietām ir pavisam karsts, vietām vēsāks. Jāņem vērā, ka pie šī termālā baseina nav pārģērbšanās kabīņu, viss notiek uz nelielas vaļējas koka platformas. Laiks mūs priecē, lietus nelīst un beigās pat uzspīd saule. Saulē kalni parādās atkal citādā gaismā. Diena ir tiešām izdevusies!
Nakšņojam mūsu nākamajā kempingā Farmer’s Guest House (144 eur), kur arī tiekam pie atsevišķa namiņa ar visu nepieciešamo, līdzīgi kā iepriekšējā naktsmītnē.
Šis namiņš tiekot apsildīts ar termālo ūdeni un, ja esot par siltu, lai verot vaļā logus. Tā arī darām, jo iekšā pārāk silti. Krānā karstais ūdens ir ļoti mīksts, pat bez ziepēm rokas kļūst it kā ziepjainas un mīkstas. Saimniekam ir arī savi zirdziņi, kas ganās pļavā turpat aiz namiņa. Bija iecerēts iet nofotografēt zirdziņus tuvumā, ko saimnieks arī laipni atļauj, bet laiks ir tik nemīlīgs (lietus un stiprs vējš), ka savu ieceri atmetam.
4.diena. Torsmorkas ieleja, Seljalandsfoss un Gljufrabui.
Rīts sākas ar plūdiem mājiņā. Es esmu iecerējusi izmazgāt matus, atgriežu dušā ūdeni un gaidu, kamēr sāks tecēt silts ūdens. Gaidot silto ūdeni, iemetu aci telefonā un pēc brīža pamanu, ka ūdens tek pāri dušas slieksnim, ārā no vannas istabas un tālāk pa namiņu… Tā paliku ar nemazgātiem matiem, toties sanāca pamatīga rīta rosme, lai saslaucītu pielijušo namiņu.
Šodien mums atkal būs aktīvās atpūtas diena. Atstājam savu auto degvielas uzpildes stacijas stāvvietā, kas vienlaikus ir arī autobusa pietura.
Šoreiz ar autobusu braucam uz Torsmorkas ieleju pa F kategorijas ceļu, šķērsojot 14!!!! upes! Sākumā ir pat nedaudz bailīgi, kad autobuss brauc iekšā upē, lai to šķērsotu. Daudzas upes ir samērā dziļas. Ceļš vietām ārkārtīgi bedrains. Šis bija pats ekstrēmākais ceļš visa mūsu ceļojuma laikā!
Informācijas centrā kā darbinieku satiekam latviešu puisi. Tad dodamies kalnu pārgājienā, pa stāvu taku uzkāpjot Valahnukur kalnā.
No kalna paveras galvu reibinošs skats uz apkārtni.
Kalnam abās pusēs redzam upi, kas sadalās daudzās sīkās upītēs.
Visapkārt ir skaisti kalni.
Skats būtu bijis vēl jaukāks, ja nelītu lietus. Šodien laiks mūs nelutina, ik pa laikam līst, pūš vējš un ir pavisam apmācies un samērā auksts, ap 9-10 grādiem. Tālāk pa kalna plato dodamies uz leju, cīnoties ar pamatīgu pretvēju. Islande mums šodien parāda savu skarbo dabu.
Ceru, ka šī būs vienīgā diena ar tik nepatīkamu laiku, un tā arī notiek. Tālāk taka ved pa kalna pakāji, nonākam plašā lupīnu laukā.
Pelēkie kalni uz košo lupīnu fona izskatās sirreāli.
Pamanu koši rozā ziedus, pieejot tuvāk redzu, ka tie ir savvaļas puķuzirnīši. Zemi, bet stingros kātos un tik koši!
Kopā noejam 5.30 km, izbaudot skaistus skatus.
Atgriežamies informācijas centrā, kur ir tik ir silti. Te iespējams pasūtīt arī siltas pusdienas, bet diemžēl vienu pašu zupu dabūt nevar, to piedāvā tikai kompleksajās pusdienās, kas maksā pārāk sālīti. Neko darīt, apēdam savas līdzpaņemtās maizītes un gaidām autobusu. Tad seko ekstrēmais brauciens ar autobusu atpakaļ. Jau ar mūsu auto pa ceļam uz nākamo viesnīcu apskatām divus skaistus ūdenskritumus: Seljalandsfosu un Gljufrabui. Seljalandsfosam iespējams apiet apkārt, paejot aiz ūdenskrituma. Ir tik neparasti vērot ūdenskritumu no iekšpuses. Laiks ir vējains, tāpēc pasākums izvēršas ļoti slapjš.
Pavisam netālu atrodas Gljufrabui ūdenskritums, kurš ir paslēpies aiz klintīm un no ārpuses nav redzams, tāpēc nezinātājs to nepamanīs. Ieejot pa taku klintīs, paveras elpu aizraujošs skats uz ūdenskritumu, kas gāžas ar varenu spēku.
Nakšņojam netālu no Vīkas Hotel Dyrholacy (99 eur). Numuriņā ir elektriskā tējkanna, krūzītes, kafija, tēja, cukurs, privāta vannas istaba ar WC, cenā ir iekļautas arī brokastis.
5.diena. Lielais pārbrauciens no Vīkas līdz Hofnai: Vīkas klintis, melno smilšu pludmale un bazalta kolonas, ledāji pa ceļam, Vestrahorns.
Viesnīcas brokastis izrādās pašas labākās no 4 brokastīm, kuras baudījām. Ir plaša ēdienu izvēle, ieskaitot sālītu siļķi, lasi.
Šodien būs lielā pārbraukuma diena, kuras laikā tik daudz ko redzēsim pa ceļam! Sākam ar Vīkas apkārtnes apskati, kur okeāna krastā slejas varenas klintis. Lai nokļūtu līdz klintīm, ceļš ved stāvus kalnā un ir līkumains un bedrains, taču tas nav F kategorijas ceļš. Ne bez pūlēm, bet uzbraucam stāvajā kalnā.
Pirmās apskatām ikoniskās Dyrhólaey klintis, kas iestiepušās okeānā.
Klintis vietām ir izveidojušas arkas. Vērojam, kā okeāna viļņi sašķīst pret klintīm. Lejā redzama melno smilšu pludmale. Iespaidīgi! Pa taku paejamies gar okeāna krastu un priecājamies par tālumā redzamajām Reynisdrangar klintīm. Tās ir tītas dūmakā un izskatās sirreāli.
Dodamies cauri Vīkai, lai nokļūtu tuvāk Reynisdrangar klintīm. Autostāvvietā plakāts brīdina par nāvējošiem viļņiem šajā pludmalē.
Te ir melno smilšu pludmale. Baltās putās sakultie okeāna viļņi kontrastē ar melnajām smiltīm.
Pie pludmales atrodas iepaidīgās Reynisfjar bazalta klintis un ala.
Alas mala veidojusies no skaistām bazalta kolonām, alās sienas izskatās kā mākslinieka veidotas, bet šoreiz mākslinieks ir pati daba.
Aiz Vīkas sākas milzīgi lupīnu lauki, uz visām pusēm, cik vien tālu redzams, zied zilas lupīnas. Skaisti!
Pa ceļam apstājamies pie Sidu ūdenskrituma, kas krīt no augstas klints un tad sadalās vairākās kaskādēs. Dīvaina izskatās norāde, ka līdz ūdenskritumam ved privāts ceļš un aizliegums pa to iet. Redzam, ka pāri norobežojumam ir iemīta taciņa, arī mēs dodamies apskatīt ūdenskritumu tuvāk.
Turpat netālu apskatām Dverghamrar (Troļļu) klintis, kas atkal ir bazalta klintis.
Vēl nedaudz tālāk piestājam pie Fossálar ūdenskrituma ar ainaviskām krācēm.
Tad pamazām tuvojamies Svínafellsjökull ledājiem, kuru mēles sniedzas tālu lejā. Piestājam vietā, kur ir neliela ledāju lagūna, kurā peld no ledāja atdalījušies ledus gabali. Te ir ļoti skaisti!
Beidzot sasniedzam mūsu brauciena tālāko punktu – Vestrahorna kalnu un Hofnu. Lai apskatītu skaisto Vestrahorna kalnu, Viking cafe samaksājam ieejas maksu dabas parkā, kurā iespējams iebraukt ar auto. Mums iedod karti ar norādēm par skaistākajiem skatu punktiem. Kādu gabaliņu ejam ar kājām pa ļoti smalku melnu smilšu pludmali.
Visiespaidīgākie Vestrahorna skati būtu paisuma laikā, kad Vestrahorns pilnībā spoguļotos okeānā. Šobrīd paisums ir tikko sācies un ūdens līmenis ceļas pamazām, bet brīžiem jau redzam daļēju Vestrahorna kalna atspulgs ūdenī. Skaisti!
Dienu noslēdzam ar termālajiem baseiniem Hofnā. Kā vienmēr ir patīkami izsildīties karstajos ūdeņos.
Nakšņojam Skyrhúsid Guest House (130 eur), kas ir pavisam pieticīga nakstmītne ar koplietošanas vannas istabu, tualeti un virtuvi. Toties virtuvē ir viss nepieciešamais, lai pagatavotu gan vakariņas, gan brokastis.
6.diena. Glacier Lagoon, Raudafoss ūdenskritums, Fjadragljufur kanjons, Skogafoss ūdenskritums.
Dienu sākam ar Glacier Lagoon jeb Ledāju lagūnas apmeklējumu, kas tiek dēvēta par vienu no Islandes dārgakmeņiem. Ezerā jeb lagūnā peld no lielā ledāja atšķēlušies ledus gabali.
Rīta miglā ledus gabali izskatās sirreāli.
Skati ir nereāli skaisti.
Dažiem ledus gabaliem ir nereāli koši zila krāsa.
Ledāju lagūnu apskatām no vairākiem skatu punktiem, gan nokāpjot pie pašas lagūnas, gan arī uzkāpjot augstā kalnā, kur vējš purina tik stipri, ka šķiet izpūtīs līdz pēdējai vīlītei.
No lielās ledāja mēles atdalījušies lielāki un mazāki ledāji, kas peld lagūnā. Ir iespēja pie ledājiem piebraukt tuvāk ar laivu, bet mēs šo iespēju neizmantojam, jo viss ir redzams tāpat. Ledāji no lagūnas pa upi lēnām peld uz okeānu. Pludmali, kur ledus gabali izskaloti okeāna krastā, dēvē par Dimantu pludmali.
Okeāna melnās smiltis kontrastē ar baltajiem ledus gabaliem, kas tiešām izskatās kā dimanti. Ir dīvaini vasaras vidū skatīt ledus gabalus okeāna krastā. Uzspīdot saulei, viss atmirdz nereāli spilgtās krāsās.
Jūras krastā paceļas migla un atkal ir sirreāls skats.
Šodienu sola saulainu, bet pagaidām migla neļauj saulei īsti izspraukties cauri. Taču braucot tālāk, sagaidām arī sauli un skati pa ceļam mūs priecē ar košām krāsām.
Nākamais ir Raudafoss ūdenskritums, līdz kuram nedaudz jāpaiet ar kājām.
Ejam gar Systrastapi Rock (Sistrastapi klinti), kas vietulīgi slejas samērā līdzenā vietā.
Raudafoss ūdenskritums nav liels, bet ir ļoti gleznains, kas kā mežģīnes plūst gar klinti.
Pasveicinām dažas aitas, kas ganās kalna nogāzē.
Pabraucot nedaudz tālāk, ir grandiozais Fjadragljufur kanjons, gar kura vienu malu ierīkota pastaigu taka. Šeit atkal ir vow skati! Nekurienes vidū samērā līdzenā apvidū pēkšņi atklājas kanjons ar augstām klintīm, caur kuru plūst upe.
Kanjona tālākajā galā skatāms arī ūdenskritums.
Taka nav gara (turp un atpakaļ ejot, kopā sanāk ap 2.6 km), bet ir nereāli gleznaina.
Tad seko fotosesija milzīgā lupīnu laukā, kur atkal vējš plosās kā traks, jo līdzenumā tam ir kur ieskrieties. Gandrīz neiespējami panākt, lai mati neietu pa gaisu kaut uz mazu brīdi. Toties lupīnas zied visapkārt un lauks ir milzīgs, līdz pat horizontam.
Pa ceļam apstājamies pie zirdziņiem, kuri ir ļoti draudzīgi un ļauj sevi paglaudīt.
Pēc brīža esam atpakaļ Vīkā, kur uzbraucam kalnā līdz baltajai Vīkas luterāņu baznīcai.
No kalna paveras jauks skats uz apkārtni, it īpaši klintīm okeāna krastā.
Dienas noslēgumā plunčājamies un izsildāmies termālajā baseinā Vīkā. Kā punktu uz ‘i’ vakarā skatām vareno Skogafoss ūdenskritumu, kas ir viens no varenākajiem un skaistākajiem Islandes ūdenskritumiem, tas krīt no 60 metru augstuma un ir 25 metrus plats.
Ūdenskritums ir skatāms gan no apakšas, gan arī augšas, uzkāpjot pa neskaitāmiem pakāpieniem kalnā. Skats ļoti iespaidīgs! No ūdenskrituma sākas arī kalnu pastaigu taka, bet tas šoreiz nav mūsu mērķis, jo ir jau vakars un jādodas uz viesnīcu.
Nakšņojam Rauðafell 1 viesnīcā (99 eur), kas pieticīga naktsmītne ar koplietošanas vannas istabu un virtuvi, bet ar cenā iekļautām brokastīm. Viesnīca atrodas gleznainā vietā pie kalniem.
7.diena. Zelta loks: Keridas krāteris, Faxi ūdenskritums, Geizeru ieleja, Gulfoss, Tingvedliras dabas parks un Laugarvatn Fontana spa.
Izbaudām pirmo saulaino rītu Islandē.
Beidzot sola saulainu dienu! Kalni parādās visā savā krāšņumā.
No paša rīta pa ceļam apstājamies pie zirdziņiem un aitām.
Šodien apskatīsim Zelta loka objektus. Pirmais ir Keridas krāteris, kurā kā zila acs spīd krātera ezeriņš nereāli spilgti zilā krāsā.
Apkārt krāterim ved taka, zeme šeit ir klāta sarkanīgiem vulkāniskiem akmeņiem.
Saulē krātera ezers kļūst vēl spilgtāk zils. Lejup iekšā krāterī ved taka, pa kuru nokāpjam līdz pašam ezeriņam. Te ir aizvējš un pirmo reizi visa ceļojuma laikā varu novilkt jaku un nav auksti krekliņā ar īsām rokām.
Lai nokļūtu līdz Faxi ūdenskritumam, jāizmanto privātā maksa stāvvieta. Pie ūdenskrituma ved taka, Faxi ūdenskritums ir ļoti skaists, to varētu salīdzināt ar mūsu Ventas rumbu, tomēr Faxi ir ūdeņiem bagātāks.
Uz ceļa atkal apstājamies, lai papriecātos un pafotografētu zirdziņus.
Nākamā pietura ir Geizeru ieleja, kur viss kūp un vārās. Sirreāli.
Apkārt Geizeram stāv cilvēki ar gatavībā esošiem telefoniem un fotoaparātiem, lai iemūžinātu Geizera šļācienu. Tikai nav zināms, cik ilgi būs jāgaida līdz nākamajam šļācienam – minūte, piecas vai desmit minūtes.
Kad Geizers izšļācas, atskan ovācijas un gaviles.
Visapkārt kūp arī mazāki avotiņi un geizerīši, redzam, kā viens avotiņš burtiski burbuļo un vārās. Ir izlikti brīdinājumi, ka aiz norobežojuma iet ir bīstami dzīvībai, jo ūdens temperatūra var sasniegt 70-100 grādu karstumu. Atkal ir ļoti skaisti un ļoti citādi, salīdzinot ar līdz šim redzēto.
Tad seko varenais Zelta ūdenskritums jeb Gulfoss, kas ir ikoniskākais Islandes ūdenskritums.
Ūdenskritums atrodas kanjonā un krīt divās kaskādēs.
Kaskādes nav ļoti augstas, bet ūdenskritums ir plats un ūdeņiem bagāts, vasarā ik sekundi izplūst 140 m3 ūdens.
Gulfosu neparastu dara tā īpašā forma – no Langjokula un Hofsjokula ledājiem izplūstošā Hvitas upe (Baltā upe) vispirms krīt pār slīpi novietotu 11 metrus augstu kaskādi, kurai aptuveni 90 grādu leņķi pieguļ nākamā kaskāde. Gulfoss līdz pat šodienai ir saglabāts cilvēka rokas neskarts, vienlaikus ļaujot tūristiem iet gar tā malu. Taka iet gar pašu ūdenskritumu. Saulē no ūdens pilieniņiem izveidojusies varavīksne. Bezgala skaisti! Ir arī iespējams apskatīt to no augšas, uzkāpjot kalnā. Tas noteikti ir ir iespaidīgākais no visiem ūdenskritumiem, ko es jebkad esmu redzējusi. Man tas tik ļoti patīk, ka varētu vienkārši tā stāvēt un skatīties ilgi.
Kā beidzamais Zelta loka objekts mums ir Tingvedlira ir nacionālais parks Islandes dienvidrietumos. Tā dienvidos atrodas Tingvadlavahdns — lielākais dabiskais ezers Islandē.
Nacionālā parka teritorijā atrodas divu tektonisko plātņu saskares vieta Silfra — šeit atdalās Eirāzijas un Amerikas plātnes. Silfra ir populāra niršanas vieta. Ūdens temperatūra cauru gadu te ir 2 līdz 4 grādi. Ūdens ir ļoti dzidrs. Dabas parkā ir bezgala daudz taku, no kurām izvēlamies pavisam nelielu, kura ved līdz Silfrai. Redzam arī divus nirējus, kas atgriežas no niršanas un šķērso ceļu vietā, kur redzama eksotiska ceļazīme – uzmanību, akvalangisti!
Nakšņojam Bjork Guesthouse viesu namā (119 eur), kas piedāvā saviem viesiem 10 % atlaidi Laugarvatn Fontana spa apmeklējumam, ko arī izmantojam.
Viesnīcā ir jāreģistrējas pašiem pēc iepriekš atsūtītas instrukcijas. Pirmo reizi redzu, ka PIN kods ir jāievada durvju rokturī iemontētā kodu ierīcē. Numuriņš ir vienkāršs, bet ar privātu vannas istabu un elektrisko tējkannu.
Dienu noslēdzam ar Laugarvatn Fontana spa, kas ir dabīgs termālo ūdeņu spa komplekss ar vairākiem baseiniem un pirtīm ļoti gleznainā vietā Laugarvatna ezera krastā. Te baseini ir pildīti tikai ar termālo ūdeni. Viens baseins ierīkots tā, ka sēdēt iespējams uz īstiem akmeņiem un lūkoties uz ezeru. Te ir arī vairākas tvaika pirtis, kuros kā tvaiki tiek izmantoti termālo ūdeņu tvaiki, kas nedaudz ož pēc sērūdeņraža. Tvaika pirtis man ļoti patīk. Ir pieejamas ir trīs dažādu karstumu pirtis – no samērā vēsas līdz ļoti karstai. Dušās pieejams ļoti kvalitatīvs šampūns, balzāms un dušas želeja, bet ģērbtuvēs – ķermeņa krēms. Pēc spa apmeklējuma jūtos ļoti labi relaksējusies un atpūtusies. Šis bija pats labākais no apmeklētajiem termālajiem baseiniem pēc Zilās lagūnas.
8.diena. Reikjavīka.
No rīta dodamies uz Reikjavīku. Man par Reikjavīku bija iespaids, ka tur īsti nav ko redzēt. Taču izrādījās, ka tā ir ļoti krāsaina pilsēta ar neskaitāmiem ielu zīmējumiem, krāsainām mājām.
Atgriežos agrā vasarā – te zied ceriņi un jasmīni! Pilsētā ir daudz ļoti košas puķu dobes.
Apskatām arī Halgrimura baznīcu, kas ir augstākā ēka Islandē. Tās projekts izstrādāts 1937. gadā, bet celtniecība pabeigta 1986.gadā. Baznīcā ir skatu laukums, taču laiks ir apmācies un miglains, tāpēc augšā nebraucam.
Kopumā no Reikjavīkas saņēmu daudz vairāk, kā biju gaidījusi.
Šodienas saldais ēdiens ir pufinu tūre uz Akureiry saliņu ar kuģīti. Pufini jeb tuklīši ir nelieli putniņi, ko sen jau esmu gribējusi skatīt savām acīm. Pufins ir viens no Islandes simboliem. Kuģītis pieved mūs pie pufiniem, bet tomēr tie nav tik tuvu un ir ļoti kustīgi, bet vienalga prieks par redzēto.
Pufini nav veikli lidotāji, bet ir ļoti prasmīgi peldētāji un nirēji. Piezūmējot mēģinu noķert kadrā putniņu, taču mirklī, kad nospiežu fotoaparāta slēdzi, tas ienirst. Un tā gadījās vairākas reizes. Man blakus sēž vīrietis ar fotoaparātu, kuram ir supergars objektīvs. Viņš pēc tam lielījās ar ļoti labiem kadriem.
Pēcpusdienā esam nolēmušas vienīgo reizi paēst kādā krodziņā, bet gribam nobaudīt islandiešu nacionālo virtuvi. Pēc krietnas meklēšanas atrodam, ko meklējām, Café Loki atrodas tieši pretī Halgrimura baznīcai. Nogaršoju islandiešu gaļas zupu, kas ir ļoti sātīga, tajā ir daudz gaļas, dažādi dārzeņi (kartupeļi, burkāni, kāposti, ķirbji). Klāt piekožu gardu Islandes rupjmaizi. Zupa maksāja 18 eiro, bet bija tiešām garšīga.
Iekārtojamies viesnīcā Fron (140 eur), kura atrodas pašā centrā un iekārtojusies vairākās ēkās. Mūsu numuriņā ir duša, WC, virtuvīte, plīts, ledusskapis, tējkanna, trauki, MV krāsns. Viesnīcas cenā iekļautas arī brokastis.
Kā ierasts, vakarā dodamies uz termālo baseinu, kas atrodas netālu no mūsu viesnīcas. Tur vēl pēdējo reizi izsildāmies karstajos baseinos. Te ir arī sauna un tvaika pirts.
9.diena. Rīts Reikjavīkā, lidojums mājup.
Pienācis pēdējais rīts Islandē. Brokastu telpa ir ļoti nepraktiska – gara un šaura. Brokasto daudz viesnīcas viesu un sanāk samērā liela spiešanās, lai tiktu no zviedru galda līdz galdiņiem, kur paēst.
Diena, kā ierasts, ir pelēka un vēsa. Noder gan cepure, gan cimdi. Izstaigāju vēlreiz centru, iemetu acis suvenīru veikaliņos, lai nopirktu kādu piemiņas lietu no Islandes.
Un tad jau pienācis laiks doties uz lidostu, kur atdodam īres auto. Īres kompānijas darbinieks mūs aizved līdz lidostai – negaidīts serviss! Izrādās, ka mūsu lidojums šodien ir pats pirmais, kaut arī izlidojam plkst. 15.10! Paceļoties gaisā, viss ir pelēks, taču tad pamazām noskaidrojas. No lidmašīnas redzam Islandes ledājus. No augšas tie izskatās ļoti skaisti. Pamājam ardievas Islandei. Un tā atkal viens skaists ceļojums ir beidzies. Atkal viens sapnis piepildīts.
Islandes ceļi.
Visapkārt salai ved 1.ceļš, kas ir asfaltēts un labas kvalitātes. Divciparu ceļi savieno lielākās pilsētas un svarīgākās vietas. Tie arī ir asfaltēti un ļoti labi. Trīsciparu ceļi var būt gan asfaltēti, gan grants ceļi, parasti labi, bet gadījās arī bedraini. Trīsciparu ceļi ar F burtu jeb ‘F’ kategorijas ceļi ir zemes ceļi, pa kuriem drīkst braukt tikai ar 4×4 auto. Šādus ceļus var šķērsot upes, tie būt bedraini un tie ir zemes ceļi vai klāti ar vulkāniskajiem akmeņiem. Uz daudzām vietām sevišķi salas iekšienē var nokļūt tikai pa šādiem ceļiem.
Kopumā satiksme uz ceļiem nav intensīva. Vietām reizēm ir jārēķinās ar samērā biezu miglu, kas ļoti apgrūtina braukšanu. Islandē redzēju interesantus tiltus, kas bija šauri tikai ar vienu braukšanas joslu. Ja tilts bija garāks, tad tam pa vidu bija ierīkota platāka vieta, kur samainīties pretimbraucošajām automašīnām.
Laika apstākļi un apģērbs.
Vasara ir labs laiks Islandes apceļošanai, jo tad ir ļoti gara diena. Es visa ceļojuma laikā tādu īstu tumsu neredzēju. Pat naktī bija krēsla, kurā visu varēja saskatīt. Tāpēc Islandes viesnīcās ir biezi aizkari. Lai arī bijām jūlija visū, laiks bija samērā vēss: 8-18 grādus silts. Kā dzirdējām no vietējiem, ka 2021.gada vasara esot netipiski vēsa. Laiks bija dažāds: mākoņains, apmācies, saulains un lietains. Islandei ir raksturīgi bieži un stipri vēji. Pat saulainā dienā var būt auksti. Vienas dienas laikā laika apstākļi mainījās atkarībā no vietas, kur atradāmies. Tuvāk okeānam nereti bija migla, kamēr vidienē varēja būt pat saulains.
Iesaku ģērbties kā sīpolam: vilkt tādu apģērbu, kuru var kombinēt kārtās. Noteikti vajag vēja un ūdens necaurlaidīgu virsjaku ar kapuci. Zem tās var pavilkt flīsa vai kādu citu siltāku jaku, zem kuras var vilkt džemperi vai krekliņu ar īsām vai garām piedurknēm. Man bija līdzi temokrekliņš, kas lieti noderēja. Zem garajām biksēm vilku plānos legingus. Apavus iesaku ar ļoti labu protektoru un vēlams ne baltā krāsā, jo vulkāniskās smiltis nokrāsos tos pelēkus. Ir labi, ja apavi nesamirkst ūdenī. Man bija līdzi plāna cepure un cimdi, kas arī noderēja. Vēl biju paņēmusi vienas ūdensnecaurlaidīgas bikses, ko uzvilkt pa vistu parastajām biksēm gadījumā, ja uznāk lietus ar vēju. Vēl noteikti nevajag aizmirst peldkostīmu un plānu (mikrošķiedras) dvieli, jo Islande ir bagāta ar termālajiem avotiem vai baseiniem. Man bija līdzi arī baseina čības, bet ievēroju, ka Islandē tās reti kurš izmanto. Savu reizi noderēja arī saulesbrilles. Nevajag aizmirst arī šallīti.
Ēdiens un dzēriens.
Tā kā Islande ir dārga zeme, tad biju paņēmusi līdzi ēdienu no Latvijas. Līdzi bija kaut kas aplejams vakariņām, žāvēta desa un gaļa, maize, cepumi, batoniņi, brokastu putras tiem rītiem, kuros nebija viesnīcas ar brokastīm, Visās mūsu viesnīcās bija elektriskā tējkanna, daudzās arī ledusskapis, virtuvīte, trauki, dažās bija arī virtuves piederumi. Pārtikas veikalā pirku augļus, dārzeņus, olas, krēmsieru. Islandē ir nopērkama arī rudzu maize. Auksto ūdeni katru rītu pudelītē ielēju no viesnīcas krāna.
Pandēmija.
Ierodoties lidostā, bija jāuzrāda svītrkods, ko iegūst, reģistrējoties Islandes Covid lapā. Tiem, kam šī koda nebija, piedāvāja palīdzību uz vietas, aizpildot nepieciešamo formu, bija jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts. Pašā Islandē nebija nekādu ierobežojumu. Maskas nebija obligātas ne veikalos, ne transportā. Ceļojot pa Islandi, aizmirsu par pandēmiju.
Noderīgi.
Islande ir pirmā valsts ar citu valūtu (Islandes kronu), kur esmu bijusi, un kur visa ceļojuma laikā man šo valūtu tā arī neizdevās ieraudzīt vai paturēt rokās, jo visur varēja norēķināties ar karti.
Mums negadījās maksas tualetes, bet tas nenozīmē, ka tādu nav.
Termālai ūdens ir ar vieglu smaciņu un ļoti mīksts. Pat bez ziepēm bija sajūta, ka rokas ir glumas.
Infrastruktūra pie visiem apskates objektiem bija sakārtota, viss tīrs un kārtīgs, ar informācijas stendiem, gandrīz visur norobežojumi ar brīdinājumiem neiet aiz tiem.
Islandē visi vietējie iedzīvotāji runā ļoti labā angļu valodā. Arī uzraksti un informācija visur bija divās valodās.
No dzīvnieku valsts redzējām ļoti daudz zirdziņus, daudz un dažādas aitas, dažādus ūdensputnus.
Reikjavīkā ievēroju, ka visiem mājas kaķiem bija kaklasiksniņas, pie kuras bija piekārts zvaniņš.
Islande ir tā retā valsts, kur alkohols lidostā ir lētāks nekā veikalos.
Islande ir ļoti populārs tūristu galamērķis ASV iedzīvotājiem, jo tā atrodas vienādi tālu gan no Eiropas, gan Amerikas. 90% no satiktajiem tūristiem bija no ASV.
Laikā, kad biju Islandē, Latvijā valdīja tropiskais karstums ar 30-35 grādiem. Taču es ne brīdi nenožēloju, ka pavadīju šo nedēļu, izbaudot Islandes vēso vasaru.
Viss ceļojums man izmaksāja aptuveni 1300 eur.
