Ceļojuma laiks: 2023.gada aprīļa beigas, maija sākums.
Ceļojuma ilgums: 4 dienas.
Maršruts: Edinburgas lidosta – Stērlinga – Kalandera – Etives ieleja – Glenkoe ieleja – Obana – Inverēri – Luss – Edinburga
1.diena. 30.aprīlis. Lidojums uz Edinburgu, brauciens ar auto: Stērlinga, Kalandera, Trosaksu nacionālais parks, Etives ieleja, Glenkoe ieleja, Obana.
Diena sākās ļoti agri, jo 5.30 jau esam lidostā. Auto atstājam lidostas ilgtermiņa stāvvietā P2 un tas izmaksā 15.99 eur (esmu rezervējusi stāvvietu iepriekš). Plkst.6.55 izlidojam no Rīgas un 7.40 jau esam Edinburgas lidostā. Dodamies meklēt savu auto īres kompāniju Europcar, jo no plkst.8.00 mums ir rezervēts auto uz 2 pilnām dienām (faktiski tiek rēķinātas kā 3 dienas, jo atdosim auto rīt plkst.21.30). Edinburgas lidostā neparasti ir tas, ka auto īres kompānijas neatrodas pašā lidostas ēkā, bet gan, ejot pa āra tuneļiem, nonākam atsevišķā auto īres kompāniju ēkā. Pēc formalitāšu nokārtošanas tiekam pie savas mazās bitītes – Fiat 500 un dodamies ceļā.
Pavisam neliels laiks nepieciešams, lai mans vīrs atcerētos kreisās puses braukšanu (viņam ir iepriekšēja pieredze, agrāk strādājot UK). Diena ir pavisam pelēka, brīžiem nedaudz smidzina lietus.
Pirmais mūsu apskates objekts ir Linlithgow Palace, kas atrodas Linlitgovas ezera krastā.
Tagad redzamās būves saglabājušās no 1425.g. celtās pils. 1542.g. šeit piedzima Skotijas karaliene Marija Stjuarte. Šobrīd pils slēgta remontdarbu dēļ, taču teritorijā ir iespējams iebraukt, izstaigāt to no ārpuses, kā arī ielūkoties turpat esošajā baznīcā, kur ļaudis ierodas uz svētdienas rīta dievkalpojumu.
Pils parkā sastopam drošu vāverīti (gan pelēko, nevis vietējo rudo). Turpat pils teritorijā ir arī seni kapi. Lejā redzams Linlitgovas ezers.
Pa ceļam piestājam Aldi veikalā, lai iepirktu šo to no pārtikas. Pārtikas cenas veikalā mani šokē – gandrīz viss, ko redzu, ir lētāk, kā pie mums. Gan dārzeņi, gan zivju konservi, gan augļi, gan cepumi.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Stērlingu, kur jau pa gabalu redzam kalnā paceļamies Stērlingas pili.
Auto atstājam kādā ieliņā pa ceļam uz pili. Kā vēlāk redzam, tad pils teritorijā ir maksas autostāvvieta. Stērlingas pils ir viens no nozīmīgākajiem cietokšņiem, kā arī viens no skaistākajiem renesanses arhitektūras pieminekļiem Skotijā. Šai pilij ir milzīga nozīme Skotijas vēsturē. Pils astoņas reizes piedzīvojusi aplenkumu, te kronēti vairāki Skotijas karaļi un karalienes. Lielākā daļa saglabājušos celtņu ir no 15. līdz 17. gadsimta. Ieejas biļete pilī maksā 19.50 £. No trim pusēm pili norobežo klinšu kraujas, kas ir vulkāniskas izcelsmes.
Ja laiks nebūtu tik miglains, pavērtos skaists skats uz Stērlingas pilsētu un apkārtni. Teritorijā ir arī iekopts dārzs ar ziedošiem pavasara augiem. Pils iekšiene ir savādāka, kā Eiropā redzētajās pilīs. Pils zālēs virs kamīniem ir grezni ģerboņi. Gan ģerboņos, gan arī pils ornamentos daudz redzams vienradzis, kas ir Skotijas nacionālais simbols. Bet kopumā pils iekšiene ir samērā askētiska.
Kā nākamo apskatām Dounas pili (Doune Castle) , kas celta 14.gs. kā Olbanijas hercoga Roberta rezidence. Šo pili apskatām tikai no ārpuses.
Pēc tam ceļš mūs ved līdz Kalanderai (Callander),kas atrodas pie Teitas upes. Kalandera ir vārti uz Trosaksu kalniem, no kuras var sākt Trosaksu apvidus izpēti. Trosaksi (The Trossachs) ir skaista kalnu grēda, kas iezīmē robežu starp Hailendsu un Loulendsu. Loulendsa – zemieņu zemes – visas zemes, kas atrodas uz dienvidiem no Lomonda ezera, Hailendsa – Skotijas kalnāji. Kalnos ir lieliskas pastaigu takas. Te savulaik dzīvoja slavenais skotu varonis Robs Rojs (Roberts Makgregors).
Kalandera atrodas iespaidīgā vietā zem augstām, mežainajām klintīm. Diemžēl laiks ir kļuvis pavisam miglains ar smidzinošu lietu, tāpēc skaistie skati izpaliek. Tā kā vēderi prasa savu tiesu, meklējam kur varētu paēst. Gribu nogaršot skotu nacionālo ēdienu – haggis, kas gatavots no aitu aknām, plaušām, sirds, papildināts ar auzu pārslām, ceptiem sīpoliem un citām garšvielām. Haggis parasti pasniedz ar dārzeņu biezeni no kartupeļiem un rāceņiem. Kalanderā atrodam netradicionālu haggis – kā plāceni, kur haggis pildījums ir iecepts kraukšķīga apvalkā un pasniegts ar kartupeļiem frī. Man garšo.
Ar pilniem vēderiem dodamies tālāk. Plānā ir uzkāpt vienā no mazajiem Hailendsas kalniem -Ben A’an kalnā. Auto atstājam Ben A’an auto stāvvietā. Te ir maksas stāvvieta, kur samaksāt var tikai automātā. Automāts niķojas un tā arī neizdodas veikt samaksu.
Par laimi smidzinošais lietus ir mitējies. Sākam kāpienu kalnā, no kura tiek solīta brīnišķīga panorāma uz apkārtni. Lejā paliek viens no daudzajiem skotu ezeriem – Loch Achrey (skotu valodā loch nozīmē ezers). Kāpiens nav nemaz tik viegls. Sākotnēji domājam, ka kāpsim blakus redzamajā kalnā. Taka ved pāri nelielam, skaistam ūdenskritumam. Tad taka aizlokās tālu projām uz pavisam citu kalnu, kurš ir pilnīgi mākoņos. Saprotam, ka skaistā skata nebūs un nolemjam augstāk nekāpt. Skats uz leju ir jau gana iespaidīgs, jo esam labi pakāpušies kalnā.
Tālākajā ceļā piestājam vairākām fotopauzēm pie Venachar ezera. Laiks nedaudz uzlabojas, vietām pat paspīd pa zilam debess gabaliņam.
Dodamies tālāk, ik pa laikam apstājoties kādā skatu vietā ar skatu uz kalniem vai kādu ezeru. Ceļš ir ļoti līkumots. Piestājam pie gleznainā Loch Lubnaig ezera, kas ir kalnu ieskauts.
Piestājām pie Glen Ogle viadukta, pa kuru agrāk ir kursējis vilciens no Kalanderas uz Obanu. Tagad viaduktam pāri ved velomaršruts un kājāmgājēju maršruts.
Augstākās kalnu virsotnēs vēl vietumis redzams pat sniegs! Braucam gar Rannohas tīreli (Rannoch Moor), kas ir lielākā purva platība valstī. Te filmētas arī ainas no Harija Potera.
Pārbraucam pāri Etives upītei un iegriežamies uz vienas joslas ceļu jeb “zaķu ceļu”, kā mēs to nodēvējam.
Ik pa laikam ceļa malās ir kabatiņas, lai varētu samainīties ar pretimbraucošo auto. Aprakstos bija minēts, ka šis, iespējams, ir skaistākais Skotijas ceļš. Pašā sākumā redzami kalni, no kuriem – Buachaille Etive Mor ir viens no visvairāk fotografētajiem Skotijas kalniem, kas izskatās gluži kā bērna zīmējums ar kalnu ar perfekto piramīdas formu. Kalnu daļēji ieskāvuši mākoņi, bet vienalga ir skaisti.
Aizbraucam līdz skaistam ūdenskritumam un tad griežamies atpakaļ.
Tālāk seko brauciens cauri gleznainajai Glencoe ielejai pa maģisko A82 ceļu. Šī ir šodienas visskaistākā vieta. Kalni kļūst augstāki, mākoņu ieskauti. Skatu vietas seko viena otrai – Glenkoe skatu punkts, Glenkoe ūdenskritums, kur satiekas trīs dažādi ūdenskritumi, Triju māsu kalnu skatupunkts – skats uz trīs kalnu virsotnēm (Beinn Fhada, Gearr Aonach un Aonach Dubh). Ir ļoti skaisti.
Bet nu ir pienācis pēdējais laiks doties uz mūsu naktsmītni Obanā. Tā kā esam cēlušies ļoti agri un laika starpības dēļ diena pagarinājusies par divām stundām, jūtamies ļoti noguruši. Tāpēc pēdējais brauciens līdz Obanai īpaši šoferītim ir grūts. Ceļš ved gar jūru, bet nav vairs laika apstāties, jo līdz 21.30 mums jāierodas viesnīcā. Paspējam laikā un mūs sagaida ļoti laipns un runātīgs saimnieks. Nakšņojam Lagganbeg Guest House.Mums ierāda jumtistabiņu ar skatu uz jūru. Numuriņš ir omulīgi iekārtots, te ir elektriskā tējkanna, krūzītes, kafija, tēja, te ir arī bezmaksas higiēnas piederumi, fēns. Paēdam vakariņas un krītam gultiņā. Šodien nobraukti ir 270 km.
2.diena. 1.maijs. Obana, Kilčērnas pils, Sv.Konana baznīca, Inverēri, Luss, Finnich Glen aiza, Edinburga.
Pēc pašu gatavotām brokastīm viesnīcas numuriņā dodamies apskatīt Obanas pilsētu. Obana(Oban) ir rosīga osta un glīta pilsētiņa, kas ir starta vieta uz tuvākajām salām.
Virs pilsētas paceļas Makkeiga tornis, kas ir nepabeigta Romas Kolizeja imitācija. Tornis celts 1872.-1902.gados. To cēlis bagātais, filantropiskais baņķieris Džons Stjuarts Makkeigs. Viņa nolūks bija nodrošināt paliekošu pieminekli savai ģimenei un nodrošināt darbu vietējiem akmeņkaļiem ziemas mēnešos. Makkeigs bija romiešu un grieķu arhitektūras cienītājs, un viņš bija plānojis izstrādāt sarežģītu struktūru, pamatojoties uz Kolizeju Romā. Viņa plānos bija izveidot muzeju un mākslas galeriju ar centrālo torni. Centrālajā tornī viņš plānoja pasūtīt statujas sev, saviem brāļiem un māsām un viņu vecākiem. Diemžēl viņa nāve izbeidza celtniecību, tika pabeigtas tikai ārējās sienas. Tornis ir iespaidīgs un tiešām atgādina Kolizeju.
Un no torņa paveras patiešām jauks skats uz Obanu, jūru un tuvējām salām.
Dodamies prom no jūras un Obanas. Lai arī Skotijas ainava man saistījās ar garspalvainajām Hailendsas govīm, diemžēl tās tikpat kā neredz ganoties. Parasti pļavās ganās daudz aitu. Viens no maniem sapņiem bija nofotografēt Hailendsas gotiņu viņas dabiskajā dzimtenē. Tad nu šodien pamanām pļavā šīs gotiņas un uzreiz apstājamies. Man izdodas tikt pie dažām fotogrāfijām. Kā vēlāk konstatējām, tad visvairāk Hailendsas gotiņu ir suvenīru veikalos.
Ceļš ved gar O ezeru (Loch Awe), kas ir viens no garākajiem saldūdens ezeriem Skotijā. Nākamā pietura ir pie Sv.Konana baznīcas, kas atrodas O ezera krastā.
Valtera Duglasa-Kampbela projektētā un būvētā baznīca ir unikāla, jo tajā ir gandrīz visu baznīcas arhitektūras stila piemēri. Normaņu durvju aile, gotiskās kolonas, ķeltu krusts, mākslas un amatniecības grebumi, Saksijas tornis un pat akmens aplis. Ik uz soļa ir kāds pārsteigums! Tāda veida baznīcā biju pirmo reizi, ļoti neparasta. No baznīcas dārza paveras jauks skats uz ezeru.
Pie O ezera atrodas Kilčērnas pils (Kilchurn Castle) drupas. Pils tika pamesta 18.gs. pēc zibens spēriena. Pili apskatām no skatu punkta, līdz kuram jāiet pāri applūdušai pļavai, kurā izlikta laipa. Pa ceļam pasveicinām aitiņas, kas ganās pļavā. Skats pāri ezeram uz pili ir gleznains. Aiz pils paceļas mākoņos ietīti kalni. Nu tipiska Skotija!
Nākamā pieturvieta ir Inverēri pilsētiņā (Inveraray), kas ir celta vienotā arhitektoniskā stilā melnbaltos toņos. Inverēri atrodas Loch Fyne ezera krastā, kur arī iekārtojusies neliela osta. Pilsētiņa tiešām ir jauka ar savu īpatnējo šarmu.
Turpat pie pilsētiņas atrodas greznā Inverēri pils, kas izrotāta daudziem tornīšiem.
Pili apskatām tikai no ārpuses. Biju ieplānojusi uzkāpt Dun na Cuaiche sargtornī, kas atrodas atrodas virs Loch Fyne ezera, no kura tiek solīts panorāmas skats uz Inverēri, taču šo ieceri nerealizējam, jo ceļabiedrs pēc vakardienas kāpšanas kalnā šodien vairs nav pierunājams kāpt. Un vienai man nemaz negribas kāpt.
Tālāk pa ceļam piestājam nelielai fotopauzei pie Garona tilta (Garron Bridge), kas ir sens vienas arkas akmens tilts celts 1748.gadā. Pāri Loch Fine ezram tālumā redzama Inverēri pilsētiņa.
Ceļš ved cauri gleznainiem kalniem, pa ceļam ir neliels, bet skaists ūdenskritums.
Nonākam pie Loch Restil ezera, kas ir pavisam mazs, bet kalnu ieskauts un gleznains.
Seko īsa pietura Arohara ciemā (Arrochar), kas atrodas Loch Long jeb Garā ezera krastā. Arrocharu ieskauj Ārgilas meža parks.
Pēc neliela brauciena nonākam pie Lielbritānijas lielākā saldūdens ezera – Loch Lomond, gar kuru ved turpmākais mūsu ceļš.
Ezera krastā atrodas viens no glītākajiem Loulendsas ciemiem – Luss. Ciems slavens ar ar neparasti gleznainām kotedžām, kas celtas 18.un 19.gs, lai izmitinātu vietējos šīfera karjera strādniekus. Šodien ciems ir ļoti tūristisks, taču vienlaikus tiešām skaists un apskates vērts. Izstaigājam krustu šķērsu ieliņas glītajām mājiņām un ziedos slīgstošiem dārziem. Ir ļoti, ļoti skaisti.
Aizejam līdz baznīcai, kurā diemžēl iekšā netiekam, bet apskatām tās pagalmu ar ļoti senajiem kapakmeņiem.
Lomonda ezera krastā ir arī pludmale un piestātne ar skatu uz ezeru.
Esam nolēmuši ciemā arī paēst pusdienas, taču izvēle šeit ir ļoti maza, mūsu iecerētā ēstuve ir slēgta. Galu galā nopērkam katrs pa burgerim ar Haggis pildījumu – dīvaina kombinācija, bet garšo labi.
Pašā Lomonda ezera galā atrodas Balohas pils (Balloch Castle) ar lielu parku, kas atrodas Trosaksu nacionālajā parkā. Pati pils šobrīd izskatās neapdzīvota un ir ierobežota ar metāla konstrukciju žogu. Parks gan ir ļoti plašs ar neskaitāmiem ceļiem, taciņām, dažnedažādiem kokiem un augiem. No parka paveras skaists skats uz Lomonda ezeru. Parkā zied rododendri, tajā skaitā arī viens kā milzu koks. Tādu redzu pirmo reizi!
Pa maziem ceļiem nonākam līdz šodienas iespaidīgākajai vietai. Nekurienes vidū atrodas maza upīte, kas izgrauzusi ceļu dziļā kanjonā – Finnich Glen. Autostāvvietā ir brīdinājums, ka kanjona apmeklējums ir uz katra paša sirdsapziņas, ka tas var būt bīstami.
Lai apskatītu šo kanjonu, no autostāvvietas pie ceļa jādodas pa neiezīmētu taku, kas vietām ir dubļaina. Lejā redzam dziļu kanjonu, kurā tek maza upīte. Pēc kāda laika uz leju ved akmens pakāpieni, kuri savu laiku ir jau nodzīvojuši.
Kā rakstīts internetā, tad šīs kāpnes celtas 1860.gadā un tiek sauktas par Velna kāpnēm, jo tās ved uz Velna kanceli (Devil’s Pulpit) – zāļains akmens, kas paceļas virs upītes. Tiek uzskatīts, ka šis akmens ir vieta, kur velns stāvēja un uzrunāja savus sekotājus, kamēr sarkanie ūdeņi virpuļoja zem viņa kājām. Kāpšana uz leju ir ļoti ekstrēma, jo pakāpieni ir šķībi, greizi, vietām to nav, pati eja ir šaura. Te arī saprotu redzēto brīdinājumu par bīstamību. Ne bez stresa, bet tomēr lejā nokļūstam sveiki un veseli. Te nu ir īsts “wov”!!! Visapkārt stāvas sarkana smilšakmens sienas, apaugušas ar sūnu, lejā maza upīte, kuras ūdens izskatās sarkans, jo tā tek pa sarkanu smilšakmeni. Pilnīga nerealitātes sajūta un sajūsma!
Ir iespējams paieties gar upītes malu nedaudz tālāk, taču, lai tiktu vēl tālāk, būtu nepieciešami gumijas zābaki. Mēs paliekam apjūsmot kanjonu tepat, neejot vēl tālāk. Šī ir šodienas un arī visa ceļojuma visiespaidīgākā vieta.
Kā beidzamo šodien apskatām Folkērkas ratu (Falkirk Wheel), kas ir speciāla ierīce laivu pārcelšanai no viena kanāla citā, nodrošinot satiksmi starp Glāzgvu un Edinburgu.
Pienācis laiks doties uz lidostu, lai atdotu savu īres auto. Tad ar Airlink 100.autobusu braucam uz Edinburgas viesnīcu Dalry Guesthouse, kas atrodas Highstreet rajonā. Šeit nakšņosim 2 naktis. Mūs sagaida pakistāņu izcelsmes administrators un ierāda istabiņu. Istabiņā ir viss nepieciešamais, gan elektriskā tējkanna, krūzītes, tējas, kafijas, cukurs. Viesnīcas cenā iekļautas arī brokastis.
3.diena. 2.maijs. Edinburga: Dīna ciems, Princeses ielas dārzs, Koltona pakalns (Colton Hill), Holirūdsas pils, Karaliskā jūdze, Grasmarket rajons.
Viesnīcas brokastis ir samērā pieticīgas – kruasāns, maize, ko pats var uzgrauzdēt, tēja, kafija, sula, siers, džems, sviests, piens muslis, pārslas, augļi. Bet badā jau nepaliekam un pēc brokastīm dodamies iepazīt Edinburgu.
Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta un viena no skaistākajām Eiropas pilsētām. Virs pilsētas paceļas sen aprimušais vulkāns Arthur’s Seat.
Edinburgas iepazīšanu sākam ar Dīna ciemu (Dean Village) – skaists un savdabīgs ciems, kas atrodas pie Leitas upes un ir kā miera osta Edinburgā. Tas ir viens no vecākajiem ciemiem pie Edinburgas un agrāk tika dēvēts par Dzirnavnieku ciemu un tajā dzīvoja vietējie strādnieki, kas strādāja ūdensdzirnavās.
Tālāk dodamies pilsētas centra virzienā un drīz nonākam pie Edinburgas slavenākās tirdzniecības ielas Princes Street, kas sadala pilsētu divās galvenajās daļās: Vecpilsētā un Jaunpilsētā. Princeses ielas parks ir zaļš un ziedošs, acis priecē gan ziedošo sakuru rinda, gan dažnedažādas košas pavasara puķes.
Kalnā slejas Edinburgas pils. Tā uzcelta sen aprimuša vulkāna virsotnē uz bazalta klints. To veido ēku komplekss, kas tapis 12. līdz 20.gs. Pils ir kalpojusi kā cietoksnis, karaļa rezidence, garnizona mītne, valsts cietums.
Kas gan būtu Skotija bez dūdiniekiem! Edinburgā redzam un dzirdam vairākus. Tas šķiet tik ļoti iederīgi šai pilsētai. Dūdinieks, nepārtraucot spēlēt, ar mutes kaktiņu paspēj uzjautāt, no kurienes mēs esam.
Tālāk ceļš ved Koltona kalnā (Calton Hill), no kurienes paveras skaists skats uz pilsētu.
Tālumā redzam vēl augstāku kalnu – Artūra sēdekli un Solsberijas klintis.
Tur esmu ieplānojusi uzkāpt rīt. Atkal skan dūdas skaņas – kāds tepat netālu muzicē. Tālāk dodamies uz Holirūdsas pili, kas ir karalienes oficiālā rezidence Skotijā. Pils celta 1529.g., to apskatām no ārpuses.
Sākam atpakaļceļu uz viesnīcas pusi pa Karalisko jūdzi (The Royal Mile) sastāv no 4 senām ielām, kas viduslaikos veidoja pilsētas galveno maģistrāli un savienoja Holirūdhausas un Edinburgas pilis.
Pa ceļam redzam Džona Noksa namu (John Knox House), kas ir vecākais nams pilsētā, celts 1490.g. Ļoti skaista un iespaidīga ir Sv.Džailza katedrāle (St Giles’ Cathedral).
Katedrāle apskatāma bez maksas. Īpaši vērts apskatīt ir slaveno Dzelkšņa kapelu, kas veidota par godu Dzelkšņa ordeņa bruņiniekiem. Kapela tiešām ļoti grezna, te varēju ilgi stāvēt un aplūkot visus neticami smalkos ornamentus, greznos griestus, brīnišķīgās logu vitrāžas.
Tā kā vēderi prasa savu tiesu, meklējam, kur varētu paēst. Ēstuvju ir daudz, bet meklējam, kur piedāvājumā ir Haggis un to arī atrodam Deacon Brodies Tavern, kas kā izrādās ir ar ļoti senu vēsturi. Te nu nobaudām klasisko haggis, kas papildināts gan ar kartupeļu putru, gan turnepšu biezeni. Tas viss tiek pasniegts kopā ar tumšu mērci trauciņā. Man garšo. Klāt piedzeru sidru, vīrs – alu. Pa abiem kopā samaksājam 43 eur.
Mājupceļā vēl apskatām Grasmarket rajonu, kas kādreiz bija viduslaiku tirgus un publiska nāvessoda izpildīšanas vieta, tagad ir rosīgs rajons, kurā ir daudzi krodziņi un eklektiski veikali. Tā ir viena no pilsētas iecienītākajām vietām. Lai gan Grassmarket nāvessoda izpilde tika pārtraukta 1784. gadā, daži tradicionālie rajona krogi, piemēram, The Last Drop un Maggie Dickson’s, saglabā asiņaino stāstu par pagātni.
Pa ceļam redzam Edinburgas pili.
Nonākot viesnīcā redzu, ka šodien nostaigāti 18 km. Kājas ir nogurušas un esam pelnījuši atpūtu. Tā kā rītvakar lidojam projām, ir jākravā somas.
4.diena. 3.maijs. Botāniskais dārzs, Solsberija klintis, lidojums uz Rīgu.
Pēc brokastīm izrakstāmies no viesnīcas, atstājam somas glabātuvē bez papildus maksas. Šodien mums ar vīru ir katram savs maršruts: vīram – muzeji, man – botāniskais dārzs un Solsberija klintis. Līdz botāniskajam dārzam ir krietns gabals, ko iet, bet nonākot tur iegrimstu ziedu un augu paradīzē. Botāniskais dārzs ir dibināts 1670.gadā. Ieeja ir bez maksas.
Zied rododendri, magnolijas, pavasara puķes. Dārzs ir ļoti plašs, te ir neskaitāmas takas un taciņas, kas aiz katra līkuma priecē ar jauniem skatiem un ziediem.
Te ir ļoti skaists akmensdārzs, kurā ir gan dīķītis, gan ūdenskritumi.
Redzu pāris rododendrus, kas zied tik krāšņi, ka lapas vispār neredz – tas ir kā spilgti rozā mākonis!!!
Kopumā nostaigāju 1.5 stundas un esmu ļoti apmierināta, ka te atnācu. Tālāk atkal priekšā krietns gabals, kas ejams līdz Solsberija klintīm. Es šoreiz izvēlos kāpt nevis Artūra krēsla kalnā, bet gan Solsberija klintīs, no kurām redzams gan Artūra krēsla kalns, gan fantastiski skati uz Edinburgu. Neteikšu, ka kāpiens bija ļoti viegls. Pa ceļam vairākas reizes apstājos atpūsties. Pa ceļam visur krāšņi ziedēja dzeltenie krūmi.
Skaistie skati deva jaunu enerģiju kāpienam un tad jau biju augšā. Lejā redzama Holirūdsas pils, Edinburga ar pili kalnā.
Nostaigāju gar klints malu un pa otru pusi nokāpu lejā.
Tad ar kājām gar Holirūdsas pili uz Karalisko jūdzi. Tur nolēmu piezvanīt vīram, lai noskaidrotu, cik tālu viņš ir ticis. Cik liels bija mans pārsteigums dzirdēt, ka viņš ir tikko iznācis no Edinburgas muzeja un turpat atpūšas. Es atrados turpat blakus! Tā nu mēs laimīgi satikāmies. Vīrs ar sajūsmu stāstīja par redzēto muzejos. It īpaši viņam bija paticis Nacionālais Skotijas muzejs. Abi muzeji ir apskatāmi bez maksas. Vilšanās sanākusi ar Nacionālo kara muzeju, kas tika reklamēts kā bezmaksas muzejs. Bet izrādījās, ka bez maksas viņš ir tikai tiem, kas ir nopirkuši biļeti uz Edinburgas pili.
Vēl pa ceļam iemetam aci TK Maxx veikalā, kur katrs atrodam sev ko noderīgu. Es nopērku ādas somu par 35 eur, kas manuprāt ir lielisks pirkums.
Un tad jau seko nu jau ierastais ceļš līdz viesnīcai. Pa ceļam paēdam Domino picā, kur pica tiek izcepta acu priekšā, tās saņemam karstas, kraukšķīgas un garšīgas. Viesnīcā paņemam somas un tālāk ceļš uz lidostu un lidojums mājup. Lidmašīna kavē 35 minūtes. Esmu nedaudz satraukusies par autostāvvietu Rīgas lidostā, kuru rezervējām līdz pusnaktij. Kad tur nokļūstam, ir jau pāri pusnaktij, taču, braucot ārā, vārti atveras un papildus maksa netiek prasīta.
Atkal viens skaists ceļojums ir galā. Jau atkal pārliecinos, ka arī 4 dienās var atslēgties no ikdienas un kaut nedaudz iepazīt daļiņu no Skotijas.
Prakstiskas lietas:
Naudas lietas. Skotijā visur maksājām ar Revolut karti, jo šī karte ir izdevīgāka valstīs, kur nav eiro. Skaidru naudu bijām nedaudz samainījuši jau Rīgā, to izmantojām maz un reti un drīzāk tāpēc, lai nebūtu jāved atpakaļ.
Skotijas ceļi ir ļoti līkumoti, it īpaši Hailendsā. Ceļi vietām labas, vietām viduvējas kvalitātes, pārsvarā divu joslu un ne pārāk plati. Braucām arī pa dažiem vienas joslas ceļiem, kur izmainīties ar pretimbraucošo auto var tikai speciālās kabatiņās. Braukšanas kultūra noteikti ir daudz augstākā līmenī, kā Latvijā.
Skotijas dzīvnieks varētu būt aita, jo tās sastapām daudz un dikti. Lai arī spalvainās Hailendsas gotiņas man ļoti saistījās ar Skotiju, diemžēl mūsu ceļā tās sastapām tikai pāris reizes. Visvairāk Hailendasas govis bija atrodamas suvenīru veikalos dažādu suvenīru paskatā.
Par Skotijas augu es nosauktu aso krūmu ar koši dzeltenajiem ziediem, kas ziedēja gan ceļa malās, gan kalnos, gan Edinburgas Solsberijas klintīs.
Ceļojuma laikā ne pārāk bieži, bet tomēr dzirdējām arī skotu valodu, kas pilnīgi atšķīrās no angļu valodas.
Pavasaris noteikti ir labs laiks Skotijas apmeklējumam. Skotijas pilsētas pavasarī ir īpaši skaistas ar ziedošajām sakurām, košajām pavasara puķēm, rododendriem, magnolijām. Savukārt kalni vēl nebija atguvuši zaļumu pēc ziemas, tie bija brūngani dzeltenīgi.
Laika apstākļi bija dažādi – no sīka smidzinoša lietus līdz saulei. Pārsvarā laiks bija vairāk vai mazāk vējains. Noteikti ieteicams ģērbties kārtās, lai vajadzības gadījumā var ko uzvilkt vai novilkt. Un visam pa virsu noderēs vēja un lietus necaurlaidīga jaka. Kalnos ieteicami pārgājiena apavi ar labu protektoru. Pašā Edinburgā var iztikt ar ielas apaviem, ja vien nav plānots kāpt Solsberijas klintīs vai Arthurs Seat. Gaisa temperatūra bija ļoti līdzīga, kā tajā pašā laikā bija Latvijā.
Noderīgas saites:
Edinburgas lidostas autobuss: https://www.lothianbuses.com/our-services/airport-buses/
Edinburgas botāniskais dārzs: https://www.rbge.org.uk/visit/royal-botanic-garden-edinburgh/
Edinburgas ceļvedis: https://edinburgh.org/
https://lv.yachtinglog.com/1510-edinburgh-sco-loth-edin-lv
https://www.planetware.com/tourist-attractions-/edinburgh-things-to-do-sco-loth-edin.htm
Lomonda ezers: https://issuu.com/downtownmaps-guides/docs/in_around_loch_lomond_guide_spring_2023?fr=sNmRhODUwNjkyODY
Stērlinga: https://www.visitscotland.com/places-to-go/stirling/things-to-do
