Ceļojuma laiks: 2022.gada maija beigas, jūnija sākums.
Ceļojuma ilgums: 8 dienas.
Maršruts: Sfakaki, Retimno, Hānja, Seitan Limani pludmale, Samarijas aiza, Kournas ezers, Kourtaliotiko aiza, Preveli un Triopetra pludmales, Gramvousa sala, Balos lagūna, Spili, Matala, Knosas pils
Ievads.
Kamēr Latvijā turpinās “zaļā ziema”, gribas izbaudīt siltumu un sauli, bet nedoties pārāk tālu. Izvēle krita uz Krētu. Krēta ir krustceles starp rietumiem un austrumiem, starp Āfriku un Eiropu. Krēta ir iespaidīgu kontrastu un brīnumainas dabas zeme. Augsti kalni ar sniegotām virsotnēm, kur sniegs saglabājas līdz pat maija beigām, mijas ar zaļumos slīgstošiem ciematiņiem, dziļām aizām un auglīgām ielejām. Krētu raksturo gan nepieejami klinšaini krasti un bezgalīgas smilšu pludmales, gan olīvkoku birzis un ciprešu meži, gan senas pilis un mūsdienīgas viesnīcas. Vistālāk Eiropā uz dienvidiem izvirzīto punktu – Grieķijai piederošo Krētas salu Vidusjūrā – salinieki paši skanīgi sauc par megali nisi, kas nozīmē Lielā sala. Senatnē to pazina kā vēju salu un ticēja, ka te ir mājvieta vēju dievam Eolam.
Šoreiz izmantoju tūrfirmas Gotrip pakalpojumu un nopērku ceļojumu uz Krētu, kurā iekļauts lidojums, viesnīca un transfērs uz/no viesnīcas. Ceļojums vienai personai izmaksāja 406 eur. Ceļoju kopā ar jaunāko meitu un viņas puisi. Lidojām ar Smart Link aviokompāniju. Izvēlējos budžeta viesnīcu Danaos Beach apartaments, kas atrodas Sfakaki ciemā (netālu no Retimno) pašā jūras krastā.
Bija iespējams izvēlēties nakšņošanu ar vai bez brokastīm, mēs nolēmām brokastis neņemt, bet vajadzības gadījumā samaksāt par tām atsevišķi. Tā kā bijām 3 ceļotāji, izvēlējāmies numuriņu ar divām istabām. Numuriņš bija ar pilnībā aprīkotu virtuvi, kur bija plīts virsma, elektriskā tējkanna, mikroviļņu krāsns, trauki, katliņi, panna. Tāpat bija vannas istaba ar WC un dušu. Bija arī matu fēns. Abas istabiņas savienoja liela lodžija, uz kuras izejot, bija redzama jūra. Viesnīca bija pēdējā savā ieliņā, tālāk jau sākās pludmale. Viesnīcai bija arī savs baseins ar sauļošanās krēsliem un saulessargiem bez maksas. Saimnieki bija jauks grieķu pāris pēc 50, kuri ne pārāk labi runāja angliski, bet saprasties varējām. Pati viesnīca ļoti tīra un kārtīga, dvieļus mainīja diezgan bieži, uzkopa katru dienu. Naktī guļot pie atvērta loga, ieaijāja jūras šalkoņa. Viesnīcas pludmale bija samērā klusa. Jūras krasts bija smilšains, bet ieeja jūrā nedaudz akmeņaina. Ierodoties viesnīcā, katram ceļotājam bija jāmaksā tūristu nodeva 2.50 eur apmērā.
Viesnīcu iesaku ceļotājiem, kuri negrib pārmaksāt par komfortu un plāno Krētu apceļot ar auto. Taču ir iespēja arī ceļot ar sabiedrisko transportu. Pavisam netālu no viesnīcas ir autobusa pietura, kur reizi pusstundā atiet autobuss uz Retimno (20.autobuss, Panormos – Rethymno) (1.60 eur), brauc apm. pusstundu.
Nedaudz par Krētu.
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pē Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Salas lielākā pilsēta un Krētas perifērijas administratīvais centrs ir Iraklija (Heraklion), tā atrodas salas centrālajā daļā.
Liela daļa Grieķijas ekonomikas koncentrēta tieši Krētā. Tai ir arī savs grieķu valodas dialekts, dzeja un mūzika. Krēta bija Mīnojas civilizācijas centrs (~3000.g. – 1400.g p.m.ē.), kas pašlaik tiek uzskatīta par vecāko reģistrēto Eiropas civilizāciju un visticamāk gājusi bojā Teras vulkāna izvirduma laikā Santorini salā.
Krēta atrodas Egejas jūras dienvidu daļā un ir 260 km gara rietumu—austrumu virzienā, ir 60 km platākajā vietā un sašaurinās līdz ne vairāk kā 12 km (Ierapetras zemes šaurums). Krēta ir 8336 km2 liela, un tās krasta līnija ir 1046 km gara. Tā atrodas aptuveni 160 km attālumā no Grieķijas sauszemes un tiek apskalota ar Krētas jūru ziemeļos, Lībijas jūru dienvidos, Jonijas jūru austrumos un Egejas jūru rietumos.
Laika apstākļi.
Mūsu ceļojuma laikā nemainīgi katru dienu bija zilas debesis bez vai ar nedaudz mākoņiem. Bija dienas ar vieglu dūmaku. Dažas dienas bija vējainas, atsevišķās vietās vējš bija ļoti stiprs, bet silts. Pilnīgi liekas izrādījās līdzpaņemtās jakas. Dienā bija 24-30 grādi. Salas dienvidu daļā parasti bija siltāks. Arī vēli vakari un agri rīti bija silti, bija vismaz 20 grādi vai vairāk. Jūrā ūdens bija dažāds, no samērā vēsa (Triopetra pludmalē) līdz ļoti siltam (Balos lagūnā). Bet pārsvarā ūdens bija atspirdzinošs, kā Latvijā vasarā. Krētā noteikti nevajag aizmirst par cepuri (saule galvu cepina pamatīgi) un saulesbrillēm (saule ir ļoti spoža). Tā kā saule Krētā ir stipra, katru dienu smērējām saules aizsargkrēmu. Es lietoju ar ciparu 30 un ne reizi saulē neapdegu, bet katram jāņem vērā savas ādas jūtīgums. Jāņem vērā, ka Krētā saule ir ļoti augstu virs galvas un pirmie apdegs pleci, par kuriem jārūpējas visvairāk. Un vēl Krētā naktīs, ja guļ ar atvērtu logu, nevajag aizmirst par odiem. Tie ir, neskatoties uz sauso laiku jūras tuvumu! Saule šai laikā leca ap 6.10, rietēja ap 20.30. Tā kā no mūsu viesnīcas bija redzams saullēkts, tad nenoslinkoju un pāris rītus piecēlos agri, lai to redzētu. Bija ļoti skaisti!
Savukārt pēc saulrieta diezgan ātri paliek tumšs.
Auto īre.
Mēs auto īrējām no Euro Car uz 5 dienām, par to samaksājam 272 eur. Saņēmām augstākas klases auto, nekā bijām īrējuši – gandrīz jaunu Citroen C3. Auto bija ļoti labs, nepievīla mūs nekur, ne serpentīnos, ne stāvās ielās. Auto no priekšpuses un aizmugures bija apzīmēta ar auto īres logo, tā kā citiem braucējiem bija atpazīstams, ka ir īres auto. Auto paņēmām Hānjas lidostā, atdevām Iraklijas lidostā. Degvielai bija jābūt tik, cik sākumā bija. Braukšanas kultūra līdzīga kā Latvijā. Kaut arī iepriekš biju lasījusi, ka Grieķijā ir viena no sliktākajām braukšanas kultūrām, mums nenācās sastapties ar to.
Grieķu valoda.
Labrīt καλημέρα [kalimèra], “l” skan gandrīz kā “ļ”.
Vārda “labdien” grieķu valodā nav, tā vietā saka γειά σου [ja su] jeb “veselību tev”.
Paldies ευχαριστώ [efharistό].
Lūdzu παρακαλώ [parakalό].
Labi καλά [kalà].
Lai tev labi klājas! Νά’σαι καλά! [nàse kalà]
Sigà sigà, àvrio! Latviski tas skanētu apmēram tā: lēnām, lēnām, mums nekur nav jāsteidzas, par to visu es domāšu rīt!
Jā ναί [ne].
Nē όχι [όhi].
Svarīga ir arī žestu valoda. Ja grieķis saka “jā” (kas skan kā “ne”), zods tiek nolaists uz leju, acis pieveras. Ja grieķis saka “nē” (kas skan kā “ohi”), zods tiek pacelts uz augšu, acis pieveras, uzacis paceļas. Reizēm procesā iesaistītas tiek arī lūpas un mēle, veidojot tādu kā gaisa buču. Īsts koordinācijas vingrinājums.
1.diena. 29.maijs. Ierašanās Krētā.
Lidostā stāvam garā rindā, lai piereģistrētos lidojumam. Mums piešķir vietas visiem blakus bez papildu maksām. Lidojam ar Smart Link aviokompāniju. Lidojot redzam, ka Latvijā un Lietuva zied rapši. Tad parādās mākoņi un dūmaka, kas izklīst tikai virs Vidusjūras. Lidojam pāri Santorini salai – skaisti.
Nolaižoties Krētā, redzam neticami zili zaļu jūru. Visus sadala pa autobusiem un izvadā pa viesnīcām. Ceļa malās zied ļoti daudz oleandru. Pirmais iespaids par Krētu – akmeņaina un neauglīga zeme, kalni, līkumoti, bet labi ceļi un zili zaļa jūra. Pa ceļam izbaudām skaistu saulrietu.
Jau tumsā esam savā viesnīcā, kur tiekam pie numuriņa ar skatu uz jūru. Uz visiem samaksājam tūristu nodokli 7.50 eur.
2.diena. 30.maijs. Sauļošanās, peldēšanās, Sfakaki apkārtnes iepazīšana, Retimno.
Kamēr jaunā paaudze vēl guļ, izbaudu burvīgu saullēktu no viesnīcas. Saulīte parādās aiz kalna, izgaismojot ainavu.
Izstaigāju uz abām pusēm pie jūras. Pa labi ir citas viesnīcas, bet pa kreisi pludmale kļūst akmeņaina ar klintīm un pavisam maziem smilšainiem līcīšiem.
Tad seko kopīgas brokastis numuriņā un atpūta pie jūras un baseina lēni un nesteidzīgi – grieķu stilā. Pie baseina bijām vienīgie, sanāca kā privātais baseins.
Kad sauļoties vairs negribas, dodamies uz tuvējo tavernu Dimitris pusdienās. Pasūtu ceptus kalmārus un apelsīnu dzērienu (10.50 eur). Vispirms mums atnes grauzdētu maizi un sviestu. Ēdiens bija garšīgs, porcijas lielas, bet apelsīnu dzēriens gan pārāk salds. Pēc rēķina apmaksas atnes komplimentu – katram pa mini saldējumam, kas ir tieši laikā, jo laiks ir karsts.
Ar 20.autobusu (Panormos – Rethymno) aizbraucam līdz Retimno (1.60 eur). Autobusa biļetes pērkam turpat blakus kafejnīcā. Autobusā ievērojam, ka lielākā daļa pasažieru ir maskās. Meita ieguglē un noskaidro, ka maijā Grieķijas sabiedriskajā transportā vēl ir spēkā prasība pēc sejas maskām, kas tiks atcelta ar 1.jūniju. Velkam ārā savas maskas un liekam virsū.
Tā kā pieturas nesauc un tablo autobusā nav, tad aizbraucam vienu pieturu tālāk, kā vajadzēja. Sanāk papildu pastaiga gar jūru ar skatu uz Retimno pilsētu un cietoksni kalnā.
Tā kā laiks ir vēl karsts, Retimno iepazīšanu sākam ar jauku parku Rethymno Municipal Garden, kas ir kā oāze un miera osta pilsētā. Parks mums liekas kā milzu botāniskais dārzs savvaļā ar eksotiskiem kokiem. Eikalipti, palmas, pinijas, oleandri un daudz citi man nezināmi. Te ir tik labi koku paēnā paslēpties no saules.
Tad caur vecpilsētas šaurajām bruģētajām ieliņām dodamies uz venēciešu cietoksni (Fortezza) (4 eur), kas ir lielākais Krētā. Vecpilsēta lepojas ar elegantu, labi saglabājušos venēciešu un osmaņu laika arhitektūru. No cietokšņa paveras satriecoši panorāmas skati uz pilsētu un uz Veco venēciešu ostu.
Cietoksnis celts 16.gs.
Savvaļā zied kaperi un citas košas puķes.
Un vēl te ir kaķu paradīze. Neskaitāmi minkas atpūšas un neliekas traucēti par tūristu klātbūtni.
Nokāpjot lejā no cietokšņa, izbaudām fantastisku saulrietu.
Tad aizejam līdz Vecajai ostai, aiz kuras sākas vecpilsētas šaurās ieliņas ar vīnogulāju lapenēm un venēciešu un osmaņu laiku namiem ar dzelzs balkoniem. Apskatām venēciešu Rimondi strūklaku (17.gs) ar ūdens teknēm lauvas galvu formā. Tad caur vecpilsētu dodamies atpakaļ uz autobusu, kas mūs aizved atpakaļ līdz viesnīcai.
3.diena. 31.maijs. Hānja (Chania), Seitan Limani pludmale.
Šorīt paēdam viesnīcas piedāvātās brokastis (6 eur personai) – ir pieejama omlete, vārītas, ceptas olas, gurķi, tomāti, cepts baklažāns, gaļas, sieri, jogurts, muslis, ievārījums, dažas saldās kūciņas, tēja, kafija. Viss bija garšīgs, taču nolemjam, ka tas nav 6 eiro vērts un turpmāk brokastojam savā numuriņā. Pēc brokastīm ar jau zināmo 20.autobusu dodamies uz Retimno, no kurienes tālāk ar citu autobusu uz Hānju (6.90 eur, ceļā pavadām 1 h 15 min). Hānjas autoostā nopērkam biļetes uz lidostas autobusu (2.30 eur), jo Hānjas lidostā šodien saņemsim savu īrēto auto.
Tā kā vēl ir daudz laika, dodamies iepazīt Hānju.
Hānja atrodas gleznainā vietā starp majestātiskiem kalniem un zilganzaļu jūru.
Mīnoja laikmetā te atradās senā Kidonija, bet vēlāk te valdījuši romieši, bizantieši, venēcieši, dženovieši, turki un ēgiptieši. Hānja ir otrā lielāka pilsēta Krētā, taču tiek dēvēta par visskaistāko pilsētu salā.
Izstaigājam ostas rajonu un vecpilsētu, iepērkamies Ādas ieliņā, kur ir milzīga ādas izstrādājumu izvēle.
Šodien ir ļoti karsti, ap 28 grādiem un karstums nogurdina. Apēdam pa saldējumam, atpūšamies kādā parkā, kur dīķī peld mazi bruņurupucīši.
Paēdam pusdienās falafel – ļoti garšīgs un sātīgs ar dārzeņiem un turku zirņiem, ietīts lavašā (4.50 eur). Tālāk ceļš ved uz Hānjas lidostu, kur saņemam savu īres auto, gandrīz jaunu Citroen C3, kaut pasūtīts bija nedaudz zemākas klases auto. Mūs pabrīdina, ka nedrīkst braukt pa off road – tas ir ceļiem bez asfalta, tad apdrošināšana nedarbosies.
Ar auto dodamies uz netālo pludmali Seitan Limani, izbaudot pirmos serpentīnus. Šoferītis (meitas puisis) ar serpentīniem galā tiek lieliski, kaut arī šī ir viņa pirmā šofera pieredze kalnos. Stāvvietā ganās kazas. Seitan Limani ir ļoti gleznaina klinšu ieskauta pludmalīte, kas paslēpta starp stāvām, mežonīgām klintīm. Esam augšā kalnā, bet pludmale ir tālu lejā.
Taka uz pludmali ir diezgan ekstrēma, akmeņaina un stāva. Toties pludmale līdzinās bildei no bilžu grāmatas: ar zilzaļu ūdeni un smiltīm, iespiesta starp klintīm. Peldamies sāļajā jūrā. Cik labi!!!!
Pēc peldes un atpūtas pa ceļam uz mājām nolemjam iebraukt Lidl veikalā. Tas atrodas vēl pirms Hānjas. No stāvvietas redzam brīnišķīgu saulrietu.
4.diena. 1.jūnijs. Samarijas aiza.
Šodien būs aktīvās atpūtas diena. Jau iepriekš esam nopirkuši organizēto tūri uz Samarijas aizu (32 eur). Ceļamies ļoti agri, jo izbraukšana ir 6.00 no Tavernas Dimitris. Pienāk 2-stāvīgais autobuss, kurš ir gandrīz tukšs. Ieņemam vietas 2.stāvā pašā priekšā. Autobuss pamazām līdz Retimno salasa pasažierus. Kad visi sakāpuši, gide mikrofonā stāsta informāciju par Krētu un Samarijas aizu 4 valodās. No iecerētās gulēšanas pa ceļam nekas nesanāk, jo esam pašā priekšā un ir tāāādi skati!!! Autobuss līkumo pa kalnu serpentīniem, kalni redzami abās ceļa pusēs, pasakaini.
Autobusā skaidrā naudā samaksājam 16 eur par ieeju aizā un kuģīti, kas mūs pēc aizas aizvedīs no jūras līdz autobusam. Pirms aizas vēl ir neliela pietura kafejnīcā, kur iespējams pabrokastot. Pirms došanās pa aizu smērējam saules krēmu. Pārgājiena sākumā akmeņainā taka ved uz leju, kamēr sasniedzam pašu aizu. Diena ir karsta un iešana nav viegla, jo visu laiku jāskatās, kur likt kāju.
Samarija ir garākā sausā aiza Eiropā, tās garums ir 18 kilometri. Tā sākās ciematā Omolos, kas atrodas 1227 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Aizā mūs pavada upīte, kuru šķērsojam neskaitāmas reizes: pa akmeņiem, pa tiltiņiem. Vienā šķērsošanas reizē man samisas kāja un ar vienu kāju iekāpju upītē. Nu kāja ir slapja. Izgriežu zeķi un dodamies tālāk. Šis negadījums palika bez sekām, jo zeķe pamazām izžuva un kāju nenoberza. Ik pēc laika ir atpūtas vietas ar soliņiem, galdiem un ūdens ņemšanas vietām. Ir ļoti karsti, Krētas saule cepina ne pa jokam. Labi, ka taka ved arī pa ēnu.
Aiza ir ļoti iespaidīga. Apbrīnojam aizas šaurāko vietu, ko dēvē par aizas vārtiem. Klintis abās pusēs ir pavisam tuvu.
Sasniedzam vietu, no kuras par papildu maksu iespējams ar busiņu aizbraukt līdz jūrai, tomēr šo iespēju neizmantojam. Nopērkam pa svaigi spiestai apelsīnu sulai un ar baudu izdzeram.
Pārgājienu beidzam Agia Rumeli ciemā, kur beidzot izpeldamies Lībijas jūrā, lai noskalotu sviedrus un putekļus. Noieti ir 17.8 km. Līdzi ir paņemtas arī iešļūcenes, jo pludmalē ir ļoti karsti akmeņi un plikām kājām būtu ļoti ekstrēmi iet līdz jūrai. Ciemats Agia Rumeli ir norobežots no visas pasaules, pie tā var piekļūt tikai caur aizu vai ar kuģi. Tad ar kuģīti braucam līdz Kora Sfakion ciemam, kur mūs gaida autobuss un uz mājām. Ir pamatīgs nogurums un arī gandarījums par paveikto un redzēto.
5.diena. 2.jūnijs. Kournas ezers, Kourtaliotiko aiza, pludmales.
Šodien dodamies uz Kournas ezeru, kas ir vienīgais dabīgi izveidojies saldūdens ezers Krētā. Izīrējam ar katamarānu (7 eur/h) un dodamies ezerā. Ezera ūdens ir ļoti tīrs un atmirdz zilzaļā krāsā.
Pretējā ezera krastā redzam ūdensputnus un to ligzdas, mazus bruņurupucīšus un zosis. No katamarāna iespējams arī peldēt, ko izmantojam. Jaunieši uzlidina gaisā dronu, no kura paveras aizraujošs panorāmas skats uz ezeru un kalniem.
Pie katamarāna īres mums iedeva atlaižu kuponu tuvējā suvenīru veikalā un atlaidi kafejnīcā (vienu bezmaksas apelsīnu sulu). Suvenīru veikalā ir gan medus, gan olīveļļa, gan tējas, gan rakija un citi suvenīri. Šo to nopērkam sev un mājiniekiem. Kafejnīcā paņemam savu bezmaksas sulu un papildu arī nelielas uzkodas.
Nākamā pieturvieta ir Kuortaliotiko aiza ar neskaitāmiem ūdenskritumiem. Kourtaliotiko aiza ir 3 km gara un ļoti gleznaina, to ieskauj 600 m augstas klintis, kanjonu šķērso Kourtaliotis upe, kas ietek Preveli ezerā. Kāpjot ārā no auto, man vējš automašīnas durvis vienkārši izrauj no rokām. Par laimi auto durvīm nekāds bojums netika nodarīts. Ir sacēlies prātam neaptverams vējš! Turpmāk auto durvis vienmēr veru vaļā ļoti uzmanīgi, stingri pieturot ar roku. Kāpjam lejā aizā, tur vēju vairs nejūt. Aizas apakšā ir Sv.Nicholas Kourtaliotis baznīca, kurai blakus ir avoti.
Redzam daudzus mazākus un lielākus ūdenskritumus. Ir ļoti skaisti.
Vienīgi skatu nedaudz bojā ūdensvada caurules, kas iet garām ūdenskritumiem. Noejot lejā citā vietā, atrodam ūdenskritumu, kur iespējams izpeldēties. Taču nokļūšana līdz tam ir gana ekstrēma. Ja mums pa priekšu neietu daži jaunieši, diez vai mēs iedomātos, ka tur var iet. Jāiet pāri norobežojumam, jālaižas lejā, turoties pie auklas un šļūcot pa caurulēm.
Bet lejā ir upe, kurai otrajā pusē ir skaists ūdenskritums. Iespējams aizpeldēt pa upi arī pie citiem ūdenskritumiem, vienīgā nelaime ir tā, ka upē ir ledains ūdens.
Uzkāpjot augšā, redzam bišu stropus un kazas.
Pa ceļam uz Prevali pludmali, braucam garām gadsimtu vecai olīvu audzei ar ļoti resnām olīvām.
Tad apstājamies Prevali stāvvietā, kas šoreiz ir maksas (2 eur). Augšā ir informācija, ka sakarā ar ugunsbīstamību ieeja Preveli palmu audzē ir aizliegta. Preveli pludmale ar palmām ir otrs lielākais palmu mežs Krētā. Esam augstu kalnā, lejā redzam jūruu, vietu, kur Kourtaliotis upe ietek Lībijas jūrā. Lejup ved bezgalīgas kāpnes. Nokāpjam līdz skatu laukumam, safotografējam palmas no augšas un nolemjam līdz lejai šoreiz nekāpt.
Šodienas pēdējais apskates objekts ir Triopetra pludmale – zemesrags ar trīs klintīm, kas izskatās kā akmens plāksnes, kas sakrautas viena otrai virsū.
Te jūras krasts ir nosēts ar krāsainiem oļiem. Var atrast gan sārtus, gan zaļganus akmeņus. Pludmalē sagaidam saulrietu, kas ir ļoti skaists. No drona saulriets izskatās vēl skaistāks.
Pēc saulrieta nopeldamies, bet ūdens gan liekas samērā vēss. Tad krēslā un vēlāk jau tumsā braucam uz viesnīcu. Sākumā ceļš ir šaurs un ar daudz serpentīniem, vēlāk jau esam uz lielāka ceļa. Tumsā izbraucam cauri jaukai pilsētiņai Spili, ko nolemjam apskatīt citā dienā.
6.diena 3.jūnijs. Gramvousa sala, Balos un Falassarna pludmales.
Šodien būs atpūtas diena. Priekšā gan ir garš ceļš līdz Kissamos ostai Krētas ziemeļrietumos, no kuras tālāk ar kuģīti dosimies uz Balos lagūnu. Esam internetā nopirkuši braucienu ar kuģīti (27 eur). Ostā vēl skaidrā naudā jāsamaksā tūristu nodoklis ( 1 eur no personas).
Sakāpjam kuģītī, bet kuģītis kavējas un neatiet kādas minūtes 40. Tad sākam ceļu un pirmā pietura ir Gramvousas salā, kas ir bijusi pirātu sala. Mums ir laiks 1 h 45 min. Iespējams uzkāpt kalnā līdz venēciešu cietoksnim, izpeldēties. Pakāpjoties kalnā, paveras brīnišķīgi skati.
Līdz pašai augšai neuzkāpjam, bet jaunieši palaiž dronu, lai tas “apskatās” no augšas uz salu. Vēlāk izpeldamies un tad jau ar kuģīti braucam uz netālo Balos lagūnu, kur mums ir 3 brīvas stundas.
Balos lagūna ir viena no skaistākajām pasaules pludmalēm, slavena ar tirkīzzilo ūdeni un neskarto dabu. Ūdens te silts kā piens. Ūdens krāsa ir nereāli zilzaļa. Atrodam mazu līcīti ar rozā smiltīm. Pareizāk sakot tās nav smiltis, bet gan smalki saberzti gliemežvāciņi.
Balos ir pussala un pati lagūna ir ar seklu ūdeni un smalkām, baltām smiltīm, kur var bradāt, bet ne peldēties. Te ir arī citas pludmales, kur var peldēties, bet tur nebūs šīs smalkās, baltās smiltis. Citur jūras dibens ir liels akmens un vietām pat ass pēdām. Šeit būtu noderējušas ūdens čības. Balos lagūnā var nokļūt arī no sauszemes, bet tad būtu jābrauc pa zemes ceļu, kas ar mūsu nomas auto nav atļauts. Pakāpjamies nedaudz kalnā, lai apskatītu lagūnu no augstāka skatu punkta.
Atpakaļceļā uz kuģīša izmantojam iespēju paēst pusdienas.
Mājupceļā ar auto piestājam Georgiopoli ciemā, kur apskatām baltu kapelu uz mazas saliņas jūrā. Līdz kapelai ved šaurs, akmeņains ceļš (mols), ko no abām pusēm apskalo jūra. Redzam pārīti, kas nāk no kapelas. Redzam, kā viņus pa ceļam apšļāc viļņi.
Atkal viena skaista diena Krētā pavadīta.
7.diena 4.jūnijs. Spili, Matala.
Pēdējā pilnā diena Krētā sākas ar saullēktu, kuru apbrīnojam kopā ar meitu. Pēc brokastīm seko nesteidzīga pelde un atpūta pie viesnīcas baseina. Dodamies uz Spili pilsētiņu kalnos. Apskatām klosteri Holy Monastery of Saints Rafael, Nicholas and Irene. Miers, klusums, sakārtota vide.
Tad iemaldāmies Maravel botāniskajā dārzā, kur aug dažnedažādi ārstniecības augi un garšaugi.
Dārza teritorija ir liela, redzam visdažādākos kokus, augus, ziedus un pat pāvus, pīles, zosis, ķirzaciņas un krabi.
Botāniskā dārza veikals pārsteidz ar produkcijas pārpilnību. Veikalā iespējams nopirkt neskaitāmi daudz tējas, garšvielas, ziepes, eļļas, rakiju, kosmētiku un daudz ko citu. Un viss tepat ražots. Paēdam pusdienas Spili vietējā tavernā To Sideradiko, kur ēdienkartes nav, bet mūs ieaicina virtuvē, lai parādītu un pastāstītu par katru ēdienu. Puisis cilā katra trauka vāku un stāsta, kas atrodas iekšā. Es paņemu gaļas bumbiņas un ratatuju. Meitai ir aknu gulašs, kurā kā garšviela ir kanēlis! Viss ir garšīgi. Mums kā komplimentu atnes grieķu jogurtu ar ievārījumu, rakiju un sangriju.
Izstaigājam Spili šaurās ieliņas, kas vijas kalnā. Ļoti skaista pilsētiņa.
Tālāk ceļš ved uz Matalu, kas atrodas Lībijas jūras krastā. Senatnē Matala dēvēta par Festas ostu, mūsdienās – gleznains zvejnieku ciematiņš ap plašu, idillisku līci, ko norobežo kaļķakmens klints ar alu mitekļiem, apdzīvotiem no romiešu laikiem.
Šeit ir jūtama hipijiska atmosfēra (pagājušā gs. 70-os gados alās iemitinājās hipiji no Vācijas).
Starp klintīm abās pusēs atrodas plaša smilšu pludmale Te izložņājam klinšu alas (4 eur), kas ir diezgan ekstrēms pasākums, jo kāpelēšana ir uz katra paša sirdsapziņas un atbildības – tā vēsta uzraksts pie kases. Bet skati no alām uz pludmali ir vienreizēji skaisti.
Tad seko vakara pelde jūrā un neliels relax.
Bet ilgi jau mierā nenosēdēsim, tāpēc seko kāpiens kalnā Matalas pludmalei otrajā pusē, lai redzētu saulrietu.
Pa ceļam redzam lielus ziedošus timiāna krūmus.
Pa taku iespējams aiziet līdz Sarkanajai pludmalei, bet mēs paliekam kalnā, no kura izbaudām skaistu saulrietu. Augšā kalnā ir diezgan vējains, tāpēc iecerētais drona lidojums paliek nerealizēts.
8.diena 5.jūnijs. Fotopauze Bali pludmalē, Knosas pils, lidojums mājās.
Pēc brokastīm izčekojamies un atstājam somas bagāžas glabātuvē. (bez maksas). Rītu pavadām pie baseina un tad ar visām somām dodamies prom no viesnīcas.
Pa ceļam apstājamies fotopauzei pie Bali pludmales. Jā, Krētā ir Bali pludmale!!! Gar ceļa malām tik koši zied oleandri. Man Krēta atmiņā paliks tieši ar oleandriem.
Pēdējais apskates objekts mums ir Knosas pils (15 eur), kur biļeti esam jau nopirkuši iepriekš internetā. Knosas pils ir lielākais bronzas laikmeta arheoloģiskais piemineklis Krētā, Heraklionā.
Pils tikusi celta no 2000. līdz 1400. g. p.m.ē. un tā aizņēmusi 2 hektārus lielu platību.
Tiek uzskatīts, ka pils piederējusi valdniekam Mīnojam, jo celtne ļoti atgādinājusi labirintu un kā leģenda vēsta – valdnieka Mīnoja sieva Pāsifaja iemīlējusi skaistu vērsi un dzemdējusi briesmoni Mīnotauru, kas bijis pa pusei cilvēks un pa pusei vērsis. Mīnojs pavēlējis uzcelt labirintu, kurā ieslodzījis briesmoni. Izstaigājam senās drupas.
Tad paēdam pēdējās pusdienas Krētā kādā tavernā un laiks doties uz lidostu, kur atstājam mūsu auto.
Iraklijas lidostā ir karsti un valda liels bardaks. Tik ilgi rindā pēc ūdens lidostā nekad nebiju stāvējusi… Uzgaidāmā telpa ir pārpildīta un karsta. Bet pienāk arī mūsu kārta kāpt lidmašīnā un tālāk jau viss kā parasti. Paliec sveika, Krēta!
Rezumē.
Man ļoti patika grieķu mentalitāte – draudzīgi, pieklājīgi, bet ne uzbāzīgi. Lai arī Grieķija ir dienvidu valsts, tomēr cilvēki nelikās tik skaļi kā Itālijā vai Spānijā. Veikalos mierīgi varēja skatīties preces, kas interesēja, pārdevēji nebāzās virsū ar piedāvājumu uzreiz nopirkt.
Ceļi bija labi un ļoti labi. Vietām šauri, bet labā kvalitātē. Protams bez līkumiem un serpentīniem neiztikt. Biju lasījusi par grieķu braukšanas kultūru, ka tā esot viena no sliktākajām Eiropā, bet neko tādu neizjutām. Paši grieķi nereti brauc ar samērā veciem auto bez kondicioniera. Mūsu nomas auto mūs nekur nepievīla. Visus stāvos līkumus izbraucām bez starpgadījumiem. Gadījās, kad reiz iebraucām šaurā bezizejā, bet tomēr tikām no tās ārā godam. Te liels paldies jāsaka meitas puisim par lielisko šoferēšanu. Degviela gan bija dārgāka kā Latvijā, benzīna litrs maksāja virs eiro. Krētā šoferi ne īpaši ievēro gājēju pārejas.
Cenas veikalos līdzīgas kā Latvijā. Kā jau raksturīgi dienvidu valstīm, dārgi bija augļi un dārzeņi. Toties grieķu jogurtu izvēle veikalos apstulbināja – tik daudz un tik dažādi, nereti milzu traukos 1 kg tilpumā. Tavernās cenas bija mērenas, pusdienas paēdām no 5 līdz 10 eiro. Gandrīz vienmēr pusdienām sekoja kompliments – kāds mini saldējums, grieķu jogurts ar ievārījumi, rakija vai sangrija.
Laika apstākļi – saulains un diezgan karsts bija katru dienu. Dažas dienas bija ļoti vējainas, bet vējš vienā vietā var pūst nenormāli stipri, bet citur nebūt nemaz. Lielākoties vējš bija patīkams un atvēsināja karstumā. Ūdens jūrā bija mēreni silts, kā Latvijas vasarā Baltijas jūrā. Balos lagūnā bija vissiltākais ūdens. Tāds apgērba gabals, kā jaka nebija vajadzīgs vispār. Ne no rīta un arī ne vakarā.
Šī bija mana pirmā reize Grieķijā, bet noteikti ne pēdējā.
